Rīgas Stradiņa universitātei apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secināts, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies ar bulingu. Turklāt nepatīkamas piezīmes vai apsaukāšanos ķermeņa vai seksualitātes dēļ piedzīvojuši 36,4% skolēnu. Tāpat 34% respondentu atzinuši, ka pēdējo mēnešu laikā viņi paši vismaz vienreiz ir darījuši pāri citiem bērniem. Pētījumā arī atklāts, ka 21,8% skolēnu ir kļuvuši par vardarbības upuriem digitālajā vidē.
Kalvāns norādīja, ka trūkst konkrētu tiesisku pienākumu un atbildības vecāku pusē par bērnu uzvedību. Viņa ieskatā – esošajā sistēmā vardarbīgu skolēnu vecāki cenšas izlavierēt un savas audzināšanas kļūdas novelt uz "robiem sistēmā".
"Ja es izvairos no atbildības, tad man kā ģimenei, tēvam, mātei ir sods. Nevis es cenšos lavierēt pa sistēmas robiem," piebilda Kalvāns.
Tādēļ Kalvāns uzsvēra, ka jāmaina izpratne par to, kurš ir atbildīgs par bērna audzināšanu, norādot, ka skola ir tikai palīgs vecākiem bērna audzināšanā, nevis otrādi.
"Mēs, skolu direktori, iestājamies par to, ka ir jāmaina individuālā, humānā domāšana, šausmīgi aizsargājot to varmāku kā indivīdu. Mums ir sasietas rokas tiesiski vērsties pret šo ģimeni, pret šo jaunieti. (..) Visu darām un tikai ne to, ka viņš tiek nošķirts no saviem upuriem, atdots ģimenei," atzīmēja Kalvāns.
Izglītības vadītāju asociācijas prezidenta ieskatā vairāk par varmākas interesēm vērā būtu jāņem klasesbiedru un cietušo intereses. "Vairākuma interesēm jābūt augstākām par viena varmākas interesēm neatkarīgi no viņa rakstura un sociālā stāvokļa," sacīja Kalvāns.
KONTEKSTS:
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā par vienaudžu savstarpēju fizisku un emocionālu vardarbību šogad līdz septembrim saņemtas jau 85 sūdzības, kas ir par 24 vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ar atbildīgajām institūcijām izstrādājusi trīs līmeņu algoritmu, kā rīkoties, ja skolā ir vardarbība.
Pērn Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neapstiprināja piedāvātās izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu mēnesi ilgu mājmācību skolēniem, kuri atkārtoti bijuši vardarbīgi pret citiem bērniem vai pret pedagogiem. Pret ieceri iebilda tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji, kā arī vairāk nekā 30 nevalstiskās organizācijas.
Tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virza Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka vardarbīgiem skolēniem mācības noteikt varēs ne tikai atsevišķā klasē, bet arī atsevišķā laikā vai arī attālināti.
