ĪSUMĀ:
- Daļai skolotāju aizvien ir problēmas ar valodas zināšanām, neoficiāli izskan – pat 25%.
- Atlaisti jau 64 skolotāji, pārbaudes turpināsies, uzraudzību sola stingru.
- Ministre: Neļausim notikt kaut kam ķekša pēc, pāreja ir kritiski svarīga.
- Direktors: Skolotāju un vecāku noskaņojums atšķiras no 2004. gada, kad rīkoja protestus.
Neoficiāli atzīst: problēmas ar valodu ir pat 25% skolotāju
Šajā mācību gadā latviešu valodā jāuzsāk mācīties mazākumtautību skolu 1., 4. un 7.klasēm, nākamgad attiecīgi arī 2., 5. un 8.klasēm, bet pēc tam – 3., 6. un 9.klasēm, līdz mazākumtautību mācību programmas pilnībā izzudīs 2025. gada septembrī.
Pāreja uz latviešu valodu skars 129 skolas, 43 000 skolēnu un aptuveni 4000 pedagogu. Pārmaiņas skars arī 136 pirmsskolas visā valstī, vairāk nekā 13 000 bērnu un vairāk nekā 1300 pedagogu.
"Un 7. klases ir droši vien viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo līdz šim mazākumtautību programmās satura apguve latviešu valodā varēja tikt īstenota 50 % apmērā," atzina Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Ministre apgalvoja, ka patiešām ir pieliktas lielas pūles mazākumtautības skolu skolotāju motivēšanā, apzinoties, ka viņi ir galvenais spēks šajā pārejā,
par ko ir diskutēts kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, taču dažādu iemeslu dēļ tā līdz galam nav tikusi realizēta.
Problēmas ar latviešu valodas apguvi mācīšanai vajadzīgajā C1 līmenī ir arī mazākumtautību skolu pedagogiem – oficiāli ministrija atzīst, ka tādu ir aptuveni 10%, bet neformālās sarunās izskanēja, ka pat 25%.
Pārbaudes skolās turpināsies, uzraudzība būs stingra
Pagājušajā mācību gadā aktivizētas arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārbaudes skolās. Dienesta vadītāja Inita Juhņēviča stāstīja, ka pērn ir apmeklētas 96 skolas, ne visas, ko skar pāreja uz mācībām latviešu valodā, un 116 pedagogiem valsts valodas zināšanas neesot bijušas vajadzīgajā līmenī, 64 no tiem atbrīvoti, 27 atstādināti uz laiku, 15 patlaban atrodas darba nespējā.
Pārbaudes turpināsies arī septembrī, un nekādas atkāpes netikšot pieļautas, nepieciešamības gadījumā pārbaudēs piesaistīs arī Valsts valodas centru.
"Mums ir skaidrs grafiks, kā mēs brauksim pārbaudīt.
Te nav vairs ceļa atpakaļ. Tas ir visu mūsu drošības jautājums. Daudzas pašvaldības to jau ir iekšēji risinājušas.
Bet es saprotu, ka te mums ir jārunā tiešām par Rēzekni un Daugavpili, kur to varbūt neuztver kā valstiski svarīgu uzdevumu," sacīja ministre.
Ministre: Neļausim notikt kaut kam ķekša pēc
Bet izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") apgalvoja, ka IZM speciālisti šobrīd cieši strādājot ar izglītības pārvaldēm reģionos un skolu direktoriem, un esot paredzēti arī dažādi mehānismi, lai reformu padarītu pēc iespējas cilvēcīgāku.
"Domājam par atbalsta mehānismu pagarinātajās dienas grupās un skolotāju palīgiem klasēs, kas pāriet uz latviešu valodu. Domājam par papildu projektu, tādu desantu, ko laist iekšā skolās, kur nav, kas māca.
Esmu optimistiska, kā tas iet uz priekšu. Neļausim notikt kaut kam tikai ķeksīša pēc.
Šis ir arī valsts drošības jautājums, pāreja uz vienotu skolu ir kritiski svarīga," uzsvēra ministre.
Skolotāju un vecāku noskaņojums atšķiras no 2004. gada, kad rīkoja protestus
Tikmēr Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, kurš vada ministrijas Konsultatīvo padomi mazākumtautību jautājumos, stāstīja, ka ministrijā ir izveidota mentoru grupa, kas skolu direktoriem un direktoru vietniekiem palīdzēs tikt galā sarežģītajā pārejas procesā un motivēt pedagogus.
Viņš atzina, ka problēmas ar latviešu valodas apguvi vismaz C1 līmenī, kas ir vajadzīgs pilnvērtīgai mācīšanai, skolotājiem ir patiešām objektīvas, bet "šaubīgos" pedagogus mazākumtautību skolās pašlaik pārbīda uz klasēm, kurās pāreja uz latviešu valodu šogad vēl nenotiek, liekot klases priekšā stāties patiešām pārliecinātajiem. Arī viņa vadītajā skolā šogad mācīties latviešu valodā pirmoreiz sāks 1. klase, bet 4. klasē pāreja uz latviešu valodu jau esot veikta iepriekš, vēl pirms vispārējās reformas – arī tādas situācijas var būt.
Jautāts, kāds šobrīd ir pedagogu un skolēnu vecāku noskaņojums, ņemot vērā to, ka 2004. gadā, kad tika palielināts saturs latviešu valodā mazākumtautību skolās, to pavadīja protesti, direktors sacīja, ka "noskaņojums ir citādāks nekā bija 2004. gadā".
"Situācija Eiropā un pasaulē ir mainījusies. Es uzskatu, ka protestus toreiz vadīja Maskava, priekšā bija politiķi, kuri izrādīja necieņu Ukrainai.
Tagad šie politiķi ir klusāki, bet domāšanas modeli viņi nemaina. Vissvarīgāk, kā mēs esam gatavi, mūsu kolēģi skolotāji skolās, uztvert iekšējus protestus, kādi ik pa laikam ir dzirdami no vecākiem. Laiks ir ļoti cilvēciski, empātiski runāt par valsts vērtībām," uzsvēra direktors.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
