Jauna lappuse latgaļu kultūras izpētē. Ludzā iepazīstina ar arheologa profesiju

Lai izpētītu Ludzas pirmsākumus un vēsturi, kā arī popularizētu arheologa profesiju un iepazīstinātu ar to jauniešus, vēl līdz 28. jūlijam Latvijas senākajā pilsētā Ludzā norisinās Arheoloģijas dienas, kuru laikā interesentiem ir iespēja kopā ar arheoloģi Ināru Kunigu no Rīgas piedalīties izrakumu veikšanā un dokumentēšanā vienā no Ludzas apkārtne esošajiem pilskalniem – Ķīšu pilskalnā.

00:00 / 04:16
Lejuplādēt

Pilskalnu pētnieks, ludzānietis Juris Urtāns izvirzījis domu, ka senais Ludzas centrs atradies nevis tagadējās Ludzas viduslaiku pils vietā vai tās tiešā tuvumā, bet gan Lielā Ludzas ezera austrumu krastā Zvirgzdenes Šelupinku Ķīšu kalnā. Tieši te vēl līdz 28. jūlijam arheoloģe, Rīgas skolēnu pils arheoloģijas pulciņa vadītāja Ināra Kuniga un profesore Māra Urtāne kopā ar brīvprātīgajiem un jauniešiem no Ludzas, Rēzeknes un citām Latvijas pilsētām veic izrakumus.

Arheoloģijas dienas organizē Ludzas jauniešu centrs sadarbībā ar vietējo Tūrisma informācijas centru, kura vadītāja Līga Kondrāte stāsta – brīvprātīgie ierodas iepazīt arheoloģiju veselām ģimenēm.

"To, ka vēsture ir ļoti aizraujoša apliecina lielais bērnu skaits, kas ir ne vien no Ludzas, bet arī Rēzeknes un citām pilsētām, pat no Ventspils," teica Kondrāte.

Jaunieši un bērni te strādā četras stundas dienā, diemžēl lietus dēļ darbi bija jābeidz nedaudz agrāk.

"Šajā lietus periodā mēs esam izdarījuši visu iespējamo, lai tiktu jau līdz tam slānim, kurā varēs atsegt seno latgaļu celtnes. Tā ka interesantākais mums vēl priekšā, bet visi ir čakli strādājuši," sacīja Kuniga.

Šis darbs ir fiziski smags, it īpaši pirmās dienas, jo cietā zemē jānorok velēna, pēc tam virsējais zemes slānis un tas nebūt nav pa spēkam visiem. Palīgā atbrauc arī pieaugušie. 

"Tie ir brīvprātīgie interesenti, kuri grib izbaudīt, kā ir strādāt izrakumos, kas grib redzēt, kā tiek atklāti šie senie apdzīvotības slāņi. 

Var teikt, ka atkal tiek pavērta jauna lappuse latgaļu kultūras izpētē,"

teica arheoloģe Kuniga, kura Ķīšu pilskalnā šogad atgriezusies turpināt izrakumus un pētniecību jau sesto gadu.

Šis gan ir pirmais gads, kad šāda iespēja tiek piedāvāta arī vietējiem jauniešiem un citiem interesentiem, kuri ikdienā nav saistīti ar arheoloģiju un pētniecību.

Izrakumos atsegto un atrasto to dalībnieki iemūžina fotogrāfijās. Savukārt profesore Māra Urtāne pacietīgi fiksē un dokumentē uz papīra — krāsās un aprakstos.

"Vai tas ir māls, vai tur iekšā ir pelni, ogles. Zīmējumā ar apzīmējumiem viss tiek atšifrēts. Līdz ar to rodas iespējas tālākām, teiksim, ēkas, pavardu, dzīvesvietu rekonstrukcijām," pastāstīja Urtāne.

Arheoloģijas dienas Ludzā un arheoloģijas darbi Ķīšu pilskalnā norisināsies līdz pat 28. jūlijam, kas nozīmē, ka interesentiem vēl ir iespēja pieteikties un doties pavērot procesu vai arī pašiem pastrādāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti