"Virtuve mums iekārtota ar Darmštates iniciatīvas atbalstu, mēs esam ļoti priecīgi, šī ir visapdzīvotākā zona. Tas ir ļoti svarīgi!" biedrības "Patvērums ģimenei" valdes priekšsēdētāja Santa Krilova stāstīja, ka kopīga tējas dzeršana un cienasta baudīšana visus vieno. Blakus virtuvei atrodas bērnu istaba, kur rotaļāties mazākajiem, kamēr pieaugušajiem notiek nodarbības.
"Tagad top uzkodas vecākiem, kuri nāks uz pusaudžu grupu. Mēs saldinām viņu dzīves, jo ne vienmēr ar pusaudžiem tā ir salda. Grupa "Ceļvedis darbā ar pusaudzi" ir pieprasīta arī latviešu vidū; zinot, ka ukraiņi iet cauri ne visai vieglam posmam dzīvē un ir vēl pusaudzis ar savām grūtībām, gribējām viņiem vienkārši nākt palīgā."
Ukrainiete Anna Bulaha uz Latviju atbrauca 2022. gada aprīlī, šeit strādā – ievada datus datorā uzņēmumā, apgūst arī latviešu valodu, taču Latvijā neplāno palikt, pēc kara vēlas atgriezties Ukrainā. Anna sacīja, ka to ukraiņu vidū, kurus pazīst,
būtu grūti atrast kādu, kurš pilnībā padevies, visi cenšas atrast darbu un turpināt dzīvot, neraugoties uz to, ka dzimtenē zaudēts ir pilnīgi viss, gan mājas, gan tuvinieki.
Biedrība "Patvērums ģimenei" Liepājā tiešām esot patvērums. "Pirmkārt, tā ir iespēja satikties, otrkārt, atbalsts, tāda kā izlādēšanās, jo ziņas no dzimtenes nav labas. Nāku uz šejieni, lai izvēdinātu galvu," stāstīja Anna.
Biedrības "Patvērums ģimenei" vadītāja Santa Krilova atklāja, ka reizēm grūtāk ir pašiem klausīties par to, ko stāsta no kara patvērušies ukraiņi, arī pusaudži, kuriem biedrībā ir atsevišķa atbalsta grupa.
"Viņiem ir tas briedums, runā par lietām, par kurām mēs diez vai uzdrošinājāmies tajā vecumā runāt. Viņi viens otru nepazīst, tā ir iespēja nākt kopā, iepazīties, uzzināt, no kuras Ukrainas vietas ir, dalīties iespaidos par karu. Ir tāds rāmums un dziļums. Viņi brīvi dalās ar saviem iespaidiem, kas mums brīžiem no malas liekas, ka, nedod dievs, ko tādu piedzīvot, bet viņi spēj par to runāt!" atklāja Krilova.
Anastasija ir viena no pusaudzēm, kura mācās ģimnāzijā Liepājā un paralēli tālmācībā Ukrainā.
"Es atbraucu no Hersonas pirms diviem gadiem. Ja godīgi saka, tad tur vairs nekas nav palicis pāri, maigi sakot, nav kur atgriezties."
Par biedrību "Patvērums ģimenei" meitene teica labus vārdus:
"Mēs te nākam reizi nedēļā, citreiz pat divas reizes. Šeit ir ļoti labs atbalsts, laba organizācija un ļoti labs psihologs. Atbalsts ir vienkārši dievīgs. Man ir sajūta, ka esmu iemīlējusi šos cilvēkus. Viņi man devuši ticību tam, ka viss vēl var būt labi, neskatoties uz to, kas notiek Ukrainā."
Jauniete Ļiza ir no Zaporižjas, uz Liepāju atbrauca ar savu mammu, brāli un vecmāmiņu pirms diviem gadiem. Arī viņa izsaka pateicību cilvēkiem, kuri Liepājā viņus atbalsta.
"Es esmu ļoti pateicīga cilvēkiem, kuri šo ir radījuši. Esmu pateicīga Santai, Irinai un mūsu psihologam, visiem, kuri sniedz mums atbalstu. Pateicoties viņiem, mēs varam uzzināt ko jaunu, atvērties, saņemt atbalstu, kas mums šobrīd ir ļoti nepieciešams," stāstīja Ļiza.
Biedrības "Patvērums ģimenei" projektu vadītāja Irina Augustauska atzina, ka ir zināms rūgtums par to, ka bērniem un jauniešiem skolas vidē ne vienmēr klājas viegli un tā nav tikai valodas barjera.
"Mūsu jauniešu dzīve skolā, viņu attiecības ar vienaudžiem, ar klases biedriem, viņus apvaino, par to es pārdzīvoju. Droši vien viņi atšķiras no pārējiem. Vietējie jaunieši ne īpaši viņus grib pieņemt. Bieži vien viņus apvaino visādos veidos," atzina Augustauska.
Biedrības pārstāves uzsvēra, ka pusaudžiem jau tāpat ir savi izaicinājumi, taču papildus tiem ir kara psiholoģiskās sekas, tāpēc "Patvērums ģimenei" ir viena no iespējām, kur atbalstu saņemt tieši Liepājā.
