ĪSUMĀ:
- Plāno noteikt CVK tiesības anulēt pašvaldību deputātu mandātus, ja ilgstoši nebūs apmeklētas sēdes.
- Kvoruma trūkumu pašvaldībās varētu risināt ar sēžu sasaukšanu mazā sastāvā.
- Likumu grozījumus Saeimā ceturtdien skatīs pirmajā lasījumā un lūgs tiem steidzamību.
- Rēzeknes domes opozīciju satrauc tas, ka likuma grozījumi nav gana precīzi, lai mainītu situāciju domē.
Kā rīkoties situācijā, kad deputātu vairākums torpedē domes sēžu norisi un kavē lēmumu pieņemšanu? Tāda situācija pašlaik izveidojusies Rēzeknes domē, kur koalīcijas vairākums nav apmeklējis trīs sēdes pēc kārtas. Šādi gadījumi ir izņēmumi, taču pašvaldību darbu pārraugošā ministrija reaģējusi ar likuma grozījumiem par deputātu atsaukšanu un sēžu rīkošanu daudz mazākā skaitā.
Likumu grozījumus Saeimas plenārsēdē ceturtdien skatīs pirmajā lasījumā un lūgs tiem steidzamību. Jaunnedēļ pirms galīgā lasījuma vēl lems par piemērotākajiem risinājumiem pašvaldību darba nespējas gadījumos.
Plāno noteikt CVK tiesības anulēt pašvaldību deputātu mandātus, ja ilgstoši nebūs apmeklētas sēdes
Plānots, ka pašvaldības deputāta pilnvaras CVK varēs anulēt, ja attiecīgais deputāts trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nebūs apmeklējis vairāk nekā pusi no domes sēdēm. Paredzēts, ka tā deputāta vietā, kuram būs anulēts mandāts, aicinās stāties nākamo kandidātu.
Komisija izmaiņas rosinājusi, lai nodrošinātu nepārtrauktu pašvaldības domes darbu un lemtspēju situācijā, kad viens vai vairāki deputāti sistemātiski bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes sēdēs un apdraud pilnvērtīgu pašvaldības funkciju izpildi.
"Šādiem deputātiem anulējot mandātu, šo amatu būs iespēja ieņemt citiem kandidātiem, kuri apzinīgi un ar pilnu atbildību veiks deputāta pienākumus," norādīja Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Patlaban noteikts, ka pašvaldības dome var lemt par to, vai anulēt pilnvaras pašvaldības domes deputātam, kurš bez attaisnojoša iemesla uz domes sēdēm nav ieradies vismaz četras reizes pēc kārtas.
Kvoruma trūkumu pašvaldībās varētu risināt ar sēžu sasaukšanu mazā sastāvā
Vienlaikus komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā arī grozījumus Pašvaldību likumā, paredzot iespēju vismaz piektajai daļai domes deputātu sasaukt kārtējo domes sēdi, ja līdzšinējā dome nav spējīga pildīt savus pienākumus. Ja mēneša laikā šāda sēde netiek sasaukta, tad pašvaldības izpilddirektoram paredzētas tiesības lūgt sēdi sasaukt VARAM.
Līdzšinējā kārtība noteic, ka Saeima ar likumu var atlaist domi un iecelt pagaidu administrāciju, ja pašvaldība trīs sēdes pēc kārtas nav spējīga pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ.
"Domes atlaišana ir galējs risinājums, taču, tā kā domi ievēl vietējie iedzīvotāji, tad ir jādara viss iespējamais, lai domē lēmumus pieņemtu tautas vairākuma izvēlēti deputāti," atzīmēja komisijas priekšsēdētājs.
Rēzeknes opozīcija nav pārliecināta par grozījumu efektivitāti
Trešdienas debatēs Saeimas komisijā jau izskanēja argumenti, ka runa ir par regulējumu retām ārkārtas situācijām, kad pašvaldības darbs iestrēdzis arī politisku iemeslu dēļ. Tā tas ir Rēzeknes domē, kur jau trīs reizes kvoruma dēļ nav notikušas sēdes.
Piemēram, Rēzeknes domes gadījumā piektdaļa deputātu, kas varētu sasaukt kārtējo sēdi bez kvoruma, būtu trīs no 13. Atbildot uz jautājumu, vai tas nav pārāk niecīgs skaits, VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša atbildēja: "Mēs izvērtējām vairākus iespējamos variantus, kādos pašvaldības varētu vai nevarētu pieņemt lēmumus, lai, pirmkārt, rosinātu sēdes sasaukšanu, otrkārt, ja vairākkārt deputātu nepieciešamais kvorums nav apmeklējis sēdi, tad arī pieņemt lēmumus. Bet tas būtu izņēmuma gadījums."
Pēc "Progresīvo" frakcijas deputāta Ervina Labanovska teiktā, līdzšinējā koalīcija Rēzeknē arī turpmāk atradīs attaisnojošus iemeslus sēžu neapmeklēšanai: "Manuprāt, ja mēs runājam par Rēzekni, šie grozījumi īsti to situāciju nerisinās. Mums ir risks, ka viena gadījuma pēc to regulējumu paņemsim uz visiem nākotnes gadījumiem. To situāciju ar vienu pašvaldību risinās mazais kvorums, kas ir svarīgs risinājums."
Ar VARAM piedāvātajiem likuma grozījumiem arī iecerēts nenonākt līdz visas Rēzeknes domes atlaišanai un ārkārtas vēlēšanu rīkošanai. Uz to cerējis atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai").
Rēzeknes domes opozīcijas deputātus satrauc tas, ka likuma grozījumi nav gana precīzi, lai mainītu situāciju Rēzeknes domē,
proti, arī turpmāk pozīcijas deputāti varēs neapmeklēt domes sēdes, vienīgi tagad meklējot dažādus attaisnojošus iemeslus, jo likumā nav precizēts, kas tiek definēts kā "cits iemesls", uzskata opozīcijas deputāti.
Tikmēr jauninājumu, ka varētu tikt ieviests mazais kvorums jeb iespēja lemt sastāvā, kad piedalās viena piektdaļa deputātu, Rēzeknes domes opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (Nacionālā apvienība/Latvijas Zaļā partija/"Jaunā Vienotība"/Latvijas Reģionu apvienība/Latgales partija), vērtē pozitīvi.
Uz jautājumu, vai grozījumi ieviesīs korekcijas arī valdošās pozīcijas uzsāktajā domes sēžu boikotēšanas kursā, Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai") konkrētu atbildi joprojām nesniedza.
