Operācijā iesaistījās vairāku ķirurģijas nozaru speciālisti: vispārējie, asinsvadu un sirds ķirurgi. Ārsti priecājas, ka smagā operācija beigusies laimīgi, jo jebkurā brīdī varēja atrauties trombs, un tad iznākums būtu letāls.
Brīdinājums!
Rakstam pievienotajos fotoattēlos redzami nepatīkami skati.
Milzu vēzi sievietes vēderā ārsti vispirms ieraudzīja Daugavpils reģionālajā slimnīcā veiktā izmeklējumā. Bija redzamas arī trombotiskas masas, kas sniedzās līdz pat sirds labajam priekškambarim. Šādu masu izplatība sastopama ļoti reti – vienā, divos gadījumos uz miljonu cilvēku. Diemžēl šis bija tas gadījums.
"Liela izmēra, gandrīz cilvēka galvas lielumā, kas bija saistīts ar apkārtējiem orgāniem – nieri, aknu, bet galvenā problēma bija, ka šis audzējs deva trombu apakšējā dobā vēnā, un tas deva trombus uz augšu dobā vēnā, kas varēja izraisīt trombozi un nāvi. Vienīgais ārstēšanas veids bija ķirurģisks," pastāstīja Ķirurģijas klīnikas vadītājs Jānis Gardovskis.
Operācija ilga septiņas stundas. Tas bija juvelieru darbs. Milzu asins zudums. Cerība nepazaudēt pacienti.
"Asinsvads, kurš parasti ir ap milimetru, uzaudzis piecus, sešus, un katrs pieskāriens ar pinceti sāka asiņošanu, kas ir jāaptur. Pieredze mums ir tāda, ka, pat neko neizdarot lieku, asins zudums ir pusotrs, divi litri," pastāstīja asinsvadu ķirurgs Mārcis Gediņš.
Katrs solis bija izplānots. Ķirurgi nomainīja viens otru.
Virsārsts hepatobiliārajā ķirurģijā Artūrs Ozoliņš atzina, ka virsnieres audzējam nebija tipisks izmērs: "Liels, un ļoti reti tādi ir izoperējami."
Pēc pirmā posma sirds ķirurgu komanda profesora Pētera Stradiņa vadībā mākslīgās asinsrites apstākļos, neapstādinot sirdsdarbību, atvēra sirds priekškambari un no turienes izņemtas audzēja tromba masas.
"No virsnieres sasniedzis sirdi. Tie ir lieli riski. Jebkurā brīdī kāds fragments var atrauties. Un ar asins plūsmu ceļot tālāk un aizsprostot kādus svarīgus asinvadus," riskus paskaidroja Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš.
"Ja varam šīs svešās šūnas izņemt, atbrīvot cilvēku un dot viņam cerību, tas ir kaut kas īpašs," atzina ārsts.
Šie četri profesori ir tikai neliela daļa no lielās komandas locekļiem, kas mainīja cits citu pie operāciju galda. Bez anesteziologu un reanimatologu prasmēm tas vispār nebūtu iespējams.
Paciente jūtas labi. Ir izrakstīta no slimnīcas un atgūstas mājās. Taču ārsti atgādināja, ka sava veselība katram jāpieskata pašam.
"Mēs spējam izdarīt ļoti lielas lietas, bet tas lielais jautājums ir, kāpēc mūsdienās Latvijā tas notiek?
Tāpēc es tomēr mudinu reizi gadā pie sava ģimenes ārsta aizstaigāt. Un uztaisīt analīzes. Asinsanalīzes. Urīna analīzes," mudināja Gediņš.
