2004. gada 29. martā Latvija iestājās NATO un neilgi pēc tam – 1. maijā – valsts kļuva arī par ES dalībvalsti.
Šo 20 gadu laikā esam arvien dziļāk iesakņojušies tajā pasaulē, kurā vienmēr esam piederējuši, savā uzrunā uzsvēra ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"): "Ja mēs paskatāmies uz notikumiem, kādi bijuši pēdējos, nu, varam teikt – 10 gados, īpaši pēdējos divos gados, es domāju, katrs no mums var ļoti viegli iedomāties, kāds būtu mūsu liktenis, ja tajā laikā mēs nebūtu paguvuši iestāties abās apvienībās."
Iestāties ES nebūt nebija tik viegli, un bijuši daudzi izaicinājumi. Esošajām dalībvalstīm nav patikusi jaunu valstu uzņemšana, taču Latvija izdarīja savus mājasdarbus.
Bijušais ES komisārs Andris Piebalgs pauda: "Latviju nepazina, un par Latviju bija ļoti daudz dezinformācijas līdzīgi kā šobrīd. Varbūt tā [dezinformācija] nebija tik ļoti talantīga, bet viņa bija brutāla, ka mums ir cilvēktiesību pārkāpumi un tā tālāk. Tas viss nonāca pie tā, ka mums bija referendums par pilsonību, un tas īstenībā atvēra mums ceļu uz ES. Ja referendums būtu negatīvs, visdrīzāk mēs nebūtu ES dalībvalsts."
Un 20 gadu laikā sabiedrības domāšanā izmaiņas ir bijušas.
"Europe Direct" Dienvidlatgales centra vadītājs Oskars Zuģickis vērtēja: "Esmu tā paaudze, kas balsoja par Eiropu, un tajā brīdī Latgalē bija daudz cilvēku, kas teica, – nē, tas nav vajadzīgs. Savukārt šobrīd daudzi ierindas cilvēki runā par to, cik pilsēta ir mainījusies, cik Latgale ir mainījusies, cik mēs esam kļuvuši eiropeiskāki. Un mēs neskatāmies tikai pēc Eiropas ieguvumiem no finansiālās puses."
Konferencē tika runāts arī par to, cik lielā mērā Latvijā izjūt piederību Eiropai, un viens no secinājumiem ir tāds, esam kļuvuši tuvāki. Taču lielā mērā tas, cik mēs piederīgi Eiropai jūtamies, atkarīgs no kopējā izglītības līmeņa, pašu domāšanas un arī valsts labklājības. Un tad arī šī atsvešinātības sajūta no Briseles mazināsies vēl vairāk.
Latvijas Televīzijas žurnāliste Ina Strazdiņa pauda: "Mēs vienmēr zinām, ka mums ir sajūta un priekšstats – un daudzos gadījumos tā arī ir –, ka Brisele ir tāds liels naudas maiss. Tur ir tas aspekts – ja valsts ir ekonomiski spēcīgāka un cilvēki ir pārtikušāki, tad viņiem neveidojas konflikts arī ar to lielo Briseles burbuli."
Ieguvumi dalībai ES vērtējami arī no ekonomiskās prizmas. Latvijai ekonomikā vēl ir daudz darāmā, vēloties tiekties uz dzīves līmeni, kāds ir turīgajā Eiropā, taču labklājību Latvija audzējusi un lielā mērā tieši no naudas, kas ņemta no "kopējā katla".
Ieguvumus ekonomikas lauciņā komentēja Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards Kušners: ""Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem tā ir drošība, attīstība un skaidrāks skats nākotnē, jo mēs neesam vieni paši. Mēs esam zaudējuši iespēju krist dziļākās bedrēs krīžu laikā, jo esam piederīgi vienam no pasaules spēcīgākajiem ekonomikas blokiem. ES mums piedāvāja gatavu starptautiskās tirdzniecības līgumu paku, – mums pašiem, lai noslēgtu šādus līgumus, vajadzētu vairākus desmitus gadu un nekad uz ne tik izdevīgiem nosacījumiem, kā to izdarīja ar ES. Tas, kā izmantojam šīs iespējas, ir mūsu pašu ziņā."
Kariņš savā uzrunā stāstīja, ka Rīga un Pierīga jau ir pielīdzināma turīgo Eiropas valstu līmenim. Tagad izaicinājums ir celt arī pārējos reģionus. Kā to izdarīt?
Biedrības "Eiropas kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš norādīja: "Mums jāsaprot, ka Latvija ir kas vairāk nekā tikai Rīga. Un tas ietver visas darbības jomas, visas politikas, kur ir jāsaprot, ka mēs esam daudz, daudz vairāk un ka attīstība ir vajadzīga visur."
Konferencē uzsvēra – dalība ES un NATO ir bijis labākais lēmums, ko Latvija ir pieņēmusi.
Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāres Sigitas Strubergas ieskatā Latvijas iestāšanās ES un NATO ir bijis labākais ārpolitikas virziens, ko izvēlēties. Viņa uzsvēra, ka apziņa par to, cik absolūti svarīgi Latvijai ir nepalikt vienai, pirms iestāšanās bija klātesoša gan Latvijā tajos, kas virzīja šo procesu, gan arī diasporā.
Struberga pauda: "Tie, kas 2000. gadu pašā sākumā vai 90. gadu beigās mēģināja runāt par to, ka mēs varētu būt tilts starp Rietumiem un Austrumiem, šobrīd noteikti saprot, cik ļoti bija kļūdījušies. Mēs redzam, kas ir noticis ar tiem, kas vai nu vēlējušies dzīvot uz tilta, vai nav spējuši izmantot to iespēju logu, ko Baltijas valstīm savulaik izdevās iegūt."
Tas, ko Struberga aicināja atcerēties, ka runa nav tikai par to, ko esam ieguvuši no dalības NATO drošības ziņā, bet arī to, ka Latvija pati ir pilnvērtīga drošības veidotāja, piedaloties gan starptautiskās misijās, gan piedāvājot partneriem savu kompetenci.
Būtiska atziņa bijusi arī tā, ka šo 20 gadu laikā Latvija ir ieguvusi un panākusi to, ka Eiropa tagad Latvijā vairāk ieklausās. Latvija kļuvusi Eiropas Savienībā ietekmīgāka – vairāki Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti tiek atzinīgi vērtēti, un Latvija ieņem arī ļoti augstu amatu Eiropas Komisijā. Taču daļa klātesošo uzsvēra, ka Latvijai vēl ir, kur augt.
