Veselības ministrija informēja, ka vēl notiek normatīvu aktu saskaņošana, tomēr zināms, ka šādiem aparātiem būs jābūt skolās, lielveikalos, lidostā, sabiedriskos pasākumos un citviet. Viena šāda defibrilatora cena lēšama ap 2000 eiro.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības pārstāvis Miķelis Puķītis stāstīja, ka "šīs ierīces tiešām ir nepieciešamas un dzīvību glābjošas. Dzīvībai bīstama ir aritmija, kas saucas kambarfibrilācija, un tieši šis aparāts ir domāts ritma noteikšanai un ātrai, tā teikt, pat ārstēšanai jeb izmainīšanai".
Neatliekamās medicīnas brigādes sabiedriskās vietās gadā vidēji veic 450 reanimācijas. Katrā trešajā gadījumā nepieciešama defibrilācija.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja, ka svarīgākās prasības, pirmkārt, lai tas ir pārvietojams un otrkārt, lai ir ērti lietojams.
"Apmācība ir iekļauta pirmās palīdzības kursā, pagaidām tas ir maksas pakalpojums, ārstniecības personas prot jau to darīt jebkurā gadījumā," skaidroja Janka.
Cik valstij nāksies iegādāties defibrilatorus, šobrīd šādi aprēķini netiek izpausti, un kopējās izmaksas, lai publiskajās vietās uzstādītu defibrilatorus, vēl nav zināmas.
"Pašlaik šīs aplēses pateikt nevarēšu, es varu pateikt tikai to, ka viens šāds defibrilators maksā līdz 2000 eiro, tas var 4-6 gadus stāvēt, bet ja teiksim tam notiek izlāde, tad katra reize maksā aptuveni 300 eiro," stāstīja Sanita Janka.
Automatizētos ārējos defibrilatorus jau uzstādījuši komersanti "Rimi" un "Ikea", daudzi citi tirdzniecības centri pauž atbalstu ieceres realizēšanai. Bet Nacionālais teātris to jau paveicis.
"Mums jau divi tādi ir," pastāstīja Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.
"Mums ir jābūt pēc iespējas drošākiem, turklāt mēs četras piektdaļas no visa teātra esam izgājuši arī samariešu kursus, arī tie, kas nav autovadītāji, lai mēs nepieciešamības gadījumā neapjuktu un censtos palīdzēt tiem cilvēkiem, kam šāda vajadzība ir nepieciešama," sacīja Vimba.
Tomēr kā obligāta norma dažādās sabiedriskās vietās defibrilatori būs pēc septiņiem mēnešiem – atbildīgā ministrija stāstīja, ka vēl nepieciešamas apspriedes.
"Mēs šo normatīvo aktu esam praktiski izstrādājuši, esam jau gala stadijā, un šis normatīvais dokuments ies uz sabiedrisko apspriešanu. Mums sākotnēji tās būs publiskas vietas, tie būtu lielveikali, dzelzceļa stacijas, lidostas un arī ir plānots pasākumos, kur ir liels apmeklētāju skaits," stāstīja Janka.
Mācību iestādēs, izņemot pirmskolas un sākumskolas pirmo klasīšu sektorā, arī medicīnas iestādēm automatizētos defibrilatorus papildus iegadāties nevajadzēs.
Tikmēr mediķi norāda, ka šāds solis ir nozīmīgs, turklāt jaunās ierīces esot aprīkotas ar latviešu valodā runājošas pamācības programmu.