21. februāris bija pēdējā diena, kad beidzās likumā noteiktais termiņš un Rēzeknes dome varēja pieņemt pašvaldības budžetu. Taču šī jautājuma iekļaušanai domes sēdes darba kārtībā nepietika balsu, tādēļ budžetu ne vien nepieņēma, bet pat neskatīja. Pašvaldības administrācija gan bija sagatavojusi vairākus variantus sabalansētam budžetam, kas bija nosacījums, lai Rēzekne varētu saņemt valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā.
Prezidents vērtēja: "Ja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība nevar pieņemt budžetu, nevar pieņemt lēmumu par zināmu finanšu stabilizāciju, tad acīmredzot ir ar likumu, tas, protams, būs atbildīgās [vides aizsardzības un reģionālās attīstības] ministres un Saeimas jautājums, dome jāatlaiž."
Rinkēviča ieskatā domes atlaišanas gadījumā nevajadzētu rīkot ārkārtas vēlēšanas, bet gan izveidot īpašu administrāciju, kas līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām varētu īstenot pasākumus pašvaldības finanšu stabilizēšanai.
"Nevis jānosaka uzreiz jaunas vēlēšanas, bet jāgroza likums un jānosaka līdz kārtējām 2025. gada vēlēšanām administrācija, kura tad var tiešām savest kārtībā finanses, pārbaudīt dziļi, kas tur vēl notiek, atklāt varbūt vēl kādas nelikumības. Un, iztīrot faktiski šos Augeja staļļus, tad 2025. gadā (..) uz kārtējām vēlēšanām var startēt jebkurš," pauda Rinkēvičs.
Prezidents uzskata, ka par notiekošo Rēzeknē nevar visu laiku vainot valdību vai valsti.
"Es uzskatu, ka nevar būt tāda situācija, ka tagad būs jaunas vēlēšanas, kad visu laiku tiek vainota valdība vai valsts. Valdībai un valstij tur nekādas atbildības nav. Valdība ir centusies palīdzēt – gan iepriekšējā, gan šī. Tādā gadījumā, ja kāds nav gatavs strādāt, tad nāk iekšā administratori, strādā līdz 2025. gada vēlēšanām, sakārto pilsētu, un tad ir jaunas vēlēšanas," Rinkēvičs skaidroja savu redzējumu.
