Augstkalnē vētrā cietušām mājām jumti lielākoties uzlikti
Dobeles novadā cieta vairāk nekā tūkstotis mājsaimniecību.
Pie stiprākām vēja brāzmām Augstkalnē ļaudis ik pa brīdim bažīgi lūkojas debesīs. Tur aptiekas mājai vienā jumta daļā vēl vējš pluina plēves, bet otrā jau uzklāts jaunais segums. Aptieka gan ir tikai nomnieks, un tās saimniece Iveta Kurloviča pastāstīja, ka jums lēnām tiek atjaunots un aptiekas darbam tas netraucējot. Arī pašas mājai jau viss kārtībā. Māja bijusi apdrošināta, bet ar apdrošinātāju viss beidzies labi.
"Bija neliela aizķeršanās, bet saprotams, ka pieteikumu bija ļoti daudz. Bet viss kārtībā, un tika izmaksāts daudz. Mums mājās ir tā, ka vīrs nodarbojas ar celtniecības darbiem. Ja būtu jāalgo, tur liels laukums, kur jāstrādā, tad tas nebūtu adekvāts, bet tā kā saviem spēkiem, tad materiālam pietiek," pastāstīja Kurloviča.
Savukārt Krista Vītoliņa ir daudzdzīvokļu nama "Ārītes" mājas vecākā. Un nu Krista ir priecīga, jo pirms dažām dienām māja tikusi pie jumta un arī ar saimniecības ēkām neesot tik slikti.
"Tā kā mazliet vēlāk nekā gaidīts, bet ir. (..) Mazliet kaut ko piemaksājām, bet pa lielam pietika [ar atbalstu]," pastāstīja Vītoliņa.
Arī "Liepu" mājām tagad jau iztālēm redzams jauns jumts. Saimniece Iveta norādīja, ka vienīgi pirtiņa vēl neesot atjaunota. Ar saņemto finansējumu esot pieticis, jo visu darījuši apdomīgi un pašu spēkiem.
"Tā kā mēs visu paši darījām, tad mums pietika. Līdz ar galiem, bet pietika.
Saimniecības ēkām uzlikām parastos šīferus lietotos. Tur radi, draugi palīdzēja, un pa lielam viss tagad ir kārtībā," sacīja Iveta.
"Liepu" māju saimniece piebilda, ka turpmāk gan īpašumu apdrošināšot. Lai arī daudziem apdrošināšanas atlīdzības saņemšana nebūt neesot bijusi ātra un vienkārša, bet šobrīd galvenais esot izžāvēt pielijušo telpu.
"Mums viena istaba visvairāk cieta. Tā ir visa melna un tagad sāk pelēt. Pataisīs caurvēju, tad jau tiksim galā, tas vairs nav tas sāpīgākais. Galvenais ir jumts," sacīja Iveta.
Augstkalnē pašlaik jauni jumti esot uzlikti lielākajai daļai vētrā cietušo māju, bet visi uzrunātie kā viens bilst, ka ar valsts un pašvaldības finansiālo atbalstu pietiekot tikai materiāliem.
Dabas stihijā cieta arī 49 pašvaldības objekti
Dobeles novadā atbalstu lūdza 1059 iedzīvotāji. Caursisti jumti un logi, ūdenim iekļūstot mājokļos, tie applūda, tika sabojāti griesti, sienas, grīdas, atsevišķos gadījumos arī iedzīve.
Savukārt 49 bija pašvaldības īpašumi, kas cieta šajā dabas stihijā.
"Aste ir palikusi, un tā aste mums ir obligāti jāizdara līdz jaunajam gadam," tā par pašvaldības īpašumiem sacīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība).
Valsts izmaksātais finansējums jāapgūst līdz gada beigām. Arī privātajā sektorā darbi vēl turpināsies.
"Ja runājam par privātmājām, tad vizuāli šķiet – 70–80% ir tikuši galā un kādi 20–30% nav tikuši galā vēl ar šiem jumtu segumiem, tieši par dzīvojamām mājām runājot. Šeit ir principā tā, ka šobrīd mēs redzam arī privātām mājsaimniecībām, kur cilvēki gaida rindā uz darba veicēju, kas par saprātīgu cenu varētu uzlikt šos jumtus, jo veidojas rinda, veidojās arī iepriekš rinda uz būvmateriāliem, pasūtīt jumtu segumus. Tā ka arī šīs problēmas, ne tikai finansiālās, bet arī tīri, kas to darbu veiks un kā veiks to darbu," norādīja Gorskis.
Viņš gan zināja teikt, ka daļa vēl gaidot apdrošinātāju lēmumus: "Kā sarunās es sapratu, arī ar uzņēmējiem, tad tikai 50% gadījumu ir lēmumu pieņēmuši apdrošinātāji un vēl ir izskatīšanas procesā arī šie pieteikumi. Tā kā ne visur apdrošinātāji vēl ir pieņēmuši lēmumu un cilvēki, protams, arī šo atbalstu gaida."
Iedzīvotājiem bija un aizvien ir primāri svarīgi atjaunot tieši dzīvojamās mājas. Savukārt postījumu novēršana saimniecības un citām palīgēkām turpināsies, iespējams, vēl pāris gadus, aplēsis domes priekšsēdētājs.
Vētra likusi iemācīties veidot būvniecības tāmes
Dobeles novada Augstkalnē tagad gandrīz katrs protot veidot būvniecības izmaksu tāmi un zinot, ka jumta uzlikšanai nepieciešams daudz un dažādu detaļu. Iedzīvotāji norādīja, ka lielākā problēma rodas, ja jumta uzlikšanai jāmeklē meistari.
Privātmājas saimniece Mudīte vēl tikai gaida, kad uz jumta tiks uzlikts jaunais segums: "Jumtu licēji ir burtiski uz izķeršanu. Cenšamies caur pazīstamiem kaut ko sagādāt. Laiciņu mums pagaidām vēl sola labu, un iekšā arī vēl pagaidām nav auksts. Jumta plēve labi pasargā no lietus. Galvenais, lai sniegs neuzsnieg, kamēr uzliks jumtu."
Vētra nesaudzēja arī sociālās aprūpes centru "Tērvete". Iestādi tā sasniedza vien trīs nedēļas pēc renovācijas pabeigšanas, un tagad sociālās aprūpes centru atkal ieskauj celtniecības sastatnes.
Aprūpes centra pārvaldnieks Zigmārs Zalcmanis pastāstīja, sabojātā fasāde bija nepatīkams pārsteigums, bet viss jau esot salabojams: "Šobrīd notiek būvdarbi bojājumu novēršanai. Remontu veic būvnieki, ar kuriem Dobeles novada pašvaldībai bija noslēgts līgums par renovāciju. Aptuveni 350 000 eiro apmērā par šiem darbiem noslēgts līgums. Darbi pašreiz ir pusē, bet laika apstākļi sāk pasliktināties, un būvnieks jau ir bažīgs, vai varēs visu paspēt, jo ir darbi, ko var darīt lietus laikā un ko nevar."
Vētra sabojājusi arī saules paneļus, kas ražoja elektroenerģiju pansionāta vajadzībām. Tie pirms gadiem desmit esot uzstādīti ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Tā kā projekts ir pilnībā noslēdzies, kopā ar pašvaldību domāšot, vai tos atjaunot tagad vai tomēr pagaidām atlikt.
Dobeles novadā postījumu izmaksas – 5 miljoni eiro
Augusta negaisa postījumu novēršanai pašvaldībām valsts kompensēja izdevumus tieši mājokļiem un publiskai infrastruktūrai. Dobeles novada pašvaldībai līdz šim viss kopumā izmaksājis apmēram piecus miljonus un 200 tūkstošus eiro. Valsts atbalsts pirmajā kārtā – gandrīz divarpus miljonus eiro un aptuveni tik pat tiks pieprasīts arī otrajā kārtā.
Iesniegumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) bija jāiesniedz līdz 13. oktobrim.
"Prognozēts, ka līdz oktobra beigām paspēsim paši visu to, kas būs iesniegts, izvērtēt un attiecīgi novembrī lūgsim valdībai rast iespēju iekļaut kādā no tuvākajām darba kārtībām jautājumu par otras daļas līdzfinansējuma piešķiršanu gan šai publiskai infrastruktūrai, gan iedzīvotāju mājokļiem, gan arī tik daudz, cik uz to brīdi būs savākts, šis te bīstamo būvmateriālu, atkritumu apjoms, kas tiks nodots tālāk poligonos," pastāstīja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Aizvien aktuāla būvgružu un šīfera izvešana
Bīstamie būvniecības atkritumi, piemēram, azbesta šīferis visvairāk cietušajās pašvaldībās šobrīd ir aktuāls jautājums. Arī Augšdaugavas novadā, kur postījumi bija vairāk nekā 400 dzīvojamām mājām un vasarnīcām, sešām pašvaldības ēkām, kā arī tika izskaloti vairāki pašvaldības ceļi.
"Esam saskārušies arī ar to, ka pašā sākumā cilvēki jau sāka daļēji vest uz mežiem. Un pašvaldībai vajadzēja iesaistīties sakārtot no mežiem tos atkritumus un paredzēt vairākās vietās konteinerus, lai tiešām cilvēki varētu tiem, kam ir šie vētras seku likvidācijai radītie bīstamie atkritumi, lai viņi varētu arī to apsaimniekot. Jo mums kopumā tas, kas ir, šobrīd mēs saņemsim kompensāciju 47 tūkstoši par atkritumu apglabāšanu un vēl tikpat līdzīgi prasīsim. Ja pavērtējam, tie ir vismaz 90 tūkstoši eiro, bīstamo atkritumu apsaimniekošanai tas ir diezgan liels apjoms," pastāstīja Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe.
Augšdaugavas novada pašvaldībai pirmajā kārtā kopumā valsts piešķīra vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Līdz šim postījumi te novērsti 90% pašvaldības īpašumiem, bet privātie sakārtojuši apmēram 70% īpašumu. Līdz ar to bīstamo atkritumu būs vēl, piebilda pašvaldībā.
Dobeles novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka kopumā Latvijas mērogā jārisina jautājums un jārod atbalsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanai. "Pat no maza jumta ir divas līdz trīs tonnas šīfera. Ja šīfera utilizācija maksā 500 eiro, neskaitot transportu, tad mēs redzam, ka pašai mazākajai mājai izmaksas ir ap diviem tūkstošiem eiro.
Pusotrs līdz divi tūkstoši eiro tikai utilizācija šīfera. Protams, iedzīvotāji nav ieinteresēti vest nodot.
Un šeit parādās problēma: vai vienkārši labākā gadījumā mājā krāt vai sliktākā gadījumā kaut kur centīsies atbrīvoties vidē, un to pavisam noteikti nevēlamies pieļaut. Vispār Latvijas mērogā šis jautājums jārisina. Tieši par šī vēsturiskā azbesta šīfera savākšanu un utilizāciju, jo mēs zinām, ka no nākamā gada vēl pieaug nodoklis attiecībā uz bīstamo atkritumu apglabāšanu. Tas nozīmē, ka būs vēl lielākas izmaksas," sacīja Gorskis.
Ilze Oša no VARAM norādīja, ka kolēģi šo jautājumu ir iekļāvuši savā darba kārtībā.
Pašvaldības: atbalsts vajadzīgs arī zemniekiem un uzņēmējiem
7. augusta vētras un negaisa cietušajās pašvaldībās uzskata, atbalsts būtu jāsniedz arī zemniekiem un komersantiem.
"Tas, kas mums vēl pietrūkst, protams, ir šie mazie zemnieki, kuri vēl tomēr cer uz šo rīcību no Zemkopības ministrijas, uz atbalstu par šiem sabojātajiem sējumiem, par kuriem mēs arī uzskatām, ka, ja ir maza zemnieku saimniecība un pilnībā sējumi iznīcināti un tie nav apdrošināti, tad cits nekas nav sagaidāms, kā šīs zemnieku saimniecības bankrots. Līdz ar to ir vajadzīgs šis papildus atbalsts un palīdzība," sacīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis.
Arī Augšdaugavas novada pašvaldībā vērsušās juridiskās personas, bet vietvara tām palīdzēt nevar.
"Tos īpašniekus, kas vērsušies pie mums kā komersanti vai kā zemnieki, esam pārsūtījuši gan uz Lauku atbalsta dienestu, gan arī Ekonomikas ministriju, lai tie jautājumi tiek risināti. Pagaidām neesmu dzirdējis atbildi, ka ir saņēmuši kompensāciju vai viņiem tiek piedāvāts risinājums," sacīja pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe.
Arī Zemkopības ministrijā informēja – lai ziņotu par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, lauksaimnieki līdz 25. augustam Lauku atbalsta dienestam iesūtīja attēlus un aprakstus par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās platību hektāros.
Informāciju sniedza 338 lauksaimnieki, un kopumā lauksaimniecībā izmantojamā zeme cietusi 18,4 hektāru platībā. No tiem lielākā daļa bija graudaugi, un no to platības apdrošināti bija 47%. Tā kā šīs ir kultūras, kur no valsts tiek piedāvāta iespēja saņemt kompensāciju 50% apmērā par attiecīgās sējumu apdrošināšanas polises iegādi, tad pašlaik kompensācija netiek piedāvāta.
Lauku atbalsta dienests ieguva informāciju, ka negaisa laikā cieta arī 27,7 hektāri meža, tika bojātas 336 ražošanas ēkas, 163 tehnikas, kā arī cieta 126 lauksaimniecības dzīvnieki.
Lai sniegtu atbalstu vētrā cietušajiem lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem un iespējami īsākā laikā novērstu radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, kas ļautu tiem turpināt saimniecisko darbību, tika izsludināta projektu iesniegumu pieņemšanas kārta Lauku attīstības programmā. Projektu iesniegumus pretendenti var sniegt līdz šī gada 1. decembrim. Lauku atbalsta dienests veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu.
Savukārt Ekonomikas ministrijā informēja, ka, vērtējot uzņēmēju iespējas kompensēt vētras radītos zaudējumus, uzņēmumi saimnieciskajai darbībai nepieciešamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem vai investīcijām var izmantot Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās atbalsta programmas: starta, mikro aizdevumi; mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumi; paralēlie aizdevumi; kredīta garantijas. Minētie finanšu instrumenti tiek īstenoti ar "Altum" starpniecību. Līdz ar to ikviens vētras laikā cietušais uzņēmums ir aicināts vērsties tuvākajā reģionālajā "Altum" kontaktpunktā, lai saņemtu konsultāciju par iespējami labāko risinājumu.
