Karogu pacēla Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam") vairāku simtu Rātslaukumā sanākušo kuldīdznieku klātbūtnē.
"Mēs kļūsim populārāki. Visi, kas kaut ko saprot no valsts lietām, gribēs aizbraukt paskatīties, kā tad te ir, kas tad te ir citādāks nekā citur. Bet ir, mums tiešām ir skaisti," pauda kuldīdzniece Gunta Vāciete.
"UNESCO sarakstā ir ļoti atpazīstamas pasaules vietas, un tas ir tāds gods, ka Kuldīga arī ir tikusi," uzsvēra Kuldīgas Centra vidusskolas skolniece Anna Valdmane.
Kuldīgas Centra vidusskolas skolnieks Jānis pauda, ka "to zina visa pasaule, ka mēs esam iekļauti pasaules mantojumā UNESCO. Kas ir UNESCO – visas pasaules mantojums".
Par godu Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai UNESCO Kuldīga ietērpsies īpašā rotā – svētku karogi tiks izvietoti pilsētvidē, tie plīvos uz Ķieģeļu tilta, Liepājas ielā, rotāciju apļos, kā arī sveicinās novadniekus un viesus pie pilsētas robežas.
Tādējādi ir noslēdzies vairāk nekā 20 gadu ilgais sagatavošanās process – jau no 1997. gada Kuldīga ir mērķtiecīgi veikusi izpēti, iesaistījusi kuldīdzniekus restaurācijas procesā un radījusi priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.
Kuldīgas novada būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone uzrunā norādīja, ka bija svarīgi noticēt, ka Kuldīga var būt daļa no pasaules mantojuma, bet tagad ir svarīgi to arī noturēt.
"Pasaule ir noticējusi, nākamais ir noturēt – tagad mēs esam atbildīgi par to, kā mēs dzīvosim, strādāsim un baudīsim šo vidi, kādu to veidojuši mūsu vecvecāki, kādu to nodosim tālāk saviem bērniem un mazbērniem," viņa sacīja.
Arī uzrunātie kuldīdznieki atzina – tas bija garš un un grūts ceļš, bet mēs to bijām pelnījuši.
Jau gatavojoties nominācijas iesniegšanai vairāk nekā 20 gadu, ir izveidota kārtība, kādā tiek saglabāta senā apbūve, kādi ir būvnormatīvi un kāds ir finansiāls un praktisks atbalsts vecpilsētas iedzīvotājiem, kuri dzīvo mantojuma robežās. Šī kārtība nemainīsies.
"Pirmie mūsu uzdevumi, manuprāt, kurus mēs veiksmīgi īstenojam, ir tas, ka mums ir cilvēkiem, iedzīvotājiem, kas mēs te dzīvojam Kuldīgā, Kuldīgas novadā, Kuldīgas vecpilsētā, ir jāveic izglītojošais darbs, mums ir jāstāsta, jārāda. Ko nozīmē, ko nozīmē UNESCO, kas tas ir, kāds bijis šis ceļš," sacīja Astaševska.
Šobrīd ir izveidota apliecinājuma karte katram vecpilsētas iedzīvotājam vai ēku īpašniekam ar vadlīnijām un informāciju par iespējām.
"Bez tā, ka tas ir mūsu kopējais lepnums, ka mēs varam katru dienu šeit dzīvot, strādāt un uzturēties, mēs varam iegūt arī savu personīgu labumu, ekonomiskā izaugsmē, pakalpojumu sniegšanā kontaktos, izglītībā, nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu un pakalpojumu pieaugumu klāsta, varam iesaistīties arī visā šajā plānotajā tūrisma pieauguma plūsmā un, paši kā iedzīvotāji, kā ēku īpašnieki, kā pakalpojuma sniedzēji - katra rokās šo mirkli izmantot," pauda Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja, arhitekte Jana Jākobsone.
Bet šobrīd vēl tiek izgatavota zīme, kas apliecina Kuldīgas vecpilsētas ierakstīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
KONTEKSTS:
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas 17. septembrī notika Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā, nolēma Kuldīgas vecpilsētu iekļaut UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Līdz šim brīdim UNESCO sarakstā iekļauti vairāk nekā 1100 kultūras un dabas objektu visā pasaulē.
