Cimdenieku iedzīvotājs Kristaps Štobis ir neizpratnē par, viņaprāt, autoratīvo komunikācijas stilu no ciematā plānotā veloceliņa projektētāju puses.
"Ieradās pie mums it kā uz projekta prezentāciju, bet tas nebija tādā kā sabiedriskās apspriešanas formātā. Tas vienkārši tika norādīts – tagad būs tā. Pie jautājuma, kā mums rīkoties... Mēs esam izbūvējuši žogu, jo mums ir savas zemes robežas, kas ir apstiprinātas Zemesgrāmatā un tā tālāk. Viņš saka – šis žogs tiks nojaukts. Mums vienkārši atsūtīja projektu. Parakstiet. Ja neparakstīsiet, vienalga būvēsim," klāstīja Kristaps Štobis.
"Man pirmajā sarunā tika paskaidrots: "Vai, nesatraucieties, jums to žogu atjaunos, tur viss būs kārtībā. Jums tikai mazu gabaliņu nogriezīs". Nākamais jautājums man bija tāds, vai es vispār tikšu pa ārdurvīm ārā, ja viņi bīdās man tuvāk. Mēs neviens parastais cilvēks neesam projekta lasītājs un nesaprotam rasējumus. Tad man tika paskaidrots, ka durvis jūs varēsiet atvērt," piebilda vietējā iedzīvotāja Aiga Laugale.
LVC norādīja, ka celiņu no Liepājas līdz lidostai aptuveni divu kilometru garumā paredzēts būvēt 2025. gadā, lai uzlabotu mikromobilitāti.
Konstatēts, ka LVC pārziņā esošajos ūdens atvades grāvjos tiek iepludināta iedzīvotāju kanalizācija, kas ir aizliegts, kā arī atsevišķi privātīpašumi ir izvietoti uz LVC piekrītošas zemes.
"Šai domstarpību rezultātā mēs kā pašvaldība iejaukties nevaram, jo tā ir "Latvijas Valsts ceļu" zeme un aizsargjosla, bet mēs noteikti aicinām cilvēkus komunicēt un runāt ar "Latvijas Valsts ceļiem"," skaidroja Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvis Raimonds Reinis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Valsts zemes dienests, apskatot kadastra plānojumu vienam no veloceliņa projekta skartajiem īpašumiem, secinājis, ka 1998. gadā uzmērītās robežas noteiktas nepareizi.
Atšķirība starp robežpunktiem un precīzo robežu ir gandrīz 2 metri. Tagad zemes dienesta pārstāvji iesaka iedzīvotājiem sagatavot jaunu robežplānu, bet izmaksas būs jāsedz pašiem.
"Izskatās, ka varētu būt, ka tajā laikā jau šis žogs bija ierīkots un, lai nebūtu žogs jājauc nost, tad mērnieks ir norādījis, ka tas robežpunkts ir tālāk tajā robežu noteikšanas joslā, nekā īstenībā viņam būtu jābūt," norādīja VZD Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departamenta direktore Judīte Mierkalne.
Zemesgabalu īpašnieki jau konsultējušies ar juristiem, kā arī grasoties apstrīdēt projektu tiesā.
