Pistoriuss apmeklēja Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas laikā Lielvārdē izvietotos vācu karavīrus, kā arī tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu ("Progresīvie").
Vācijas lidmašīnas sargā Latvijas debesis
Šī gada martā Latvija pirmo reizi pārņēma NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanu uz deviņiem mēnešiem. Tas tiek darīts tik ilgi, kamēr norisinās remontdarbi Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.
Latvijā atrodas piecas Vācijas kara lidmašīnas, kas uzrauga gaisa telpas drošību. Kā atzinuši vācieši, šajā reģionā lielākais izaicinājums ir tas, ka iznīcinātāji izvietoti ļoti tuvu Krievijas robežai, kas krietni samazina atvēlēto laiku reaģēšanai.
Šobrīd spēki ir 15 minūšu gatavībā pēc pogas nospiešanas, bet tas ir maksimālais laiks un nepieciešamības gadījumā iznīcinātājus iespējams pacelt gaisā arī ātrāk.
Vizītes laikā Vācijas aizsardzības ministrs tikās ar savas valsts bruņoto spēku karavīriem, kas šobrīd pilda dienesta pienākumus Lielvārdē. Savukārt ar Latvijas aizsardzības ministru Sprūdu viņš apsprieda reģiona drošības aktualitātes, abu valstu divpusējo sadarbību NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanās misijā, kā arī sadarbību militāro spēju attīstības jomā. Kopīgas preses konferences laikā Pistoriuss norādīja, – kā apliecinājums abu valstu ciešajai sadarbībai drošības jomā no šī gada septembra Rīgā atkal pastāvīgi strādās arī vācu aizsardzības atašejs.
Vācija apņemas turpināt atbalstu Baltijas drošībai
"Gan kanclers [Olafs Šolcs], gan es, mēs sakām, ka jūsu, Baltijas, drošība, ir arī mūsu drošība. Un šodien man bija iespēja pārliecināties, cik profesionāli un entuziastiski mūsu gaisa spēku pārstāvji strādā kopā ar jūsu pārstāvjiem šeit, Latvijā.
Ļaujiet man vēlreiz uzsvērt – mūsu sadarbība ir spēcīga un Vācija arī turpmāk īstenos gaisa patrulēšanu Baltijā," solīja Pistoriuss.
Sprūds uzsvēra, ka gaisa patrulēšanas misija ir tikai viens no lieliskiem sadarbības piemēriem starp abām valstīm.
"Mēs, Latvija, novērtējam Vācijas līderību NATO vienotības stiprināšanā, Austrumu flanga stiprināšanā un Ukrainas nodrošināšanā ar ieročiem un atbalstu. Šis ir viens izcilas partnerības un draudzības piemērs starp divām valstīm un arī NATO ietvaros."
Runājot par pašu aizsardzību, Vācijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka ir nevis jākalkulē, kad Krievija varētu vai nevarētu uzbrukt NATO valstīm, bet pašiem jādara viss nepieciešamais, lai uzlabotu savas atturēšanas un aizsardzības spējas.
Ukrainai nepieciešams lielāks atbalsts
Abu valstu ministri pārrunāja arī atbalstu Ukrainai. Vācija mudinājusi valstis aktīvāk piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas tai ļoti nepieciešamas, lai aizsargātu pilsētas un civiliedzīvotājus. Mudinājumu būt aktīvākiem šodien atkārtoja arī Pistoriuss.
"Līdz šim mums ir daudz piedāvājumu naudai un raķetēm, bet ne pašām raķešu sistēmām jeb tam, kas Ukrainai ir nepieciešams visvairāk. Kurš cits, ja ne [Volodimirs] Zelenskis situāciju Ukrainā zina vislabāk, un viņš ir norādījis, ka vēl tikai ar pāris papildu "Patriot" sistēmām būtu pietiekami, lai aizsargātu Harkivu.
Un es domāju, ka visiem partneriem, kuri var piegādāt "Patriot" vai līdzīgas sistēmas, tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk, jo tas ir ļoti būtiski kara tālākai gaitai, un īpaši valsts morālei, drošībai un infrastruktūrai," uzsvēra Pistoriuss.
Ministrs skaidroja, ka Vācija dara visu nepieciešamo Ukrainas atbalstam un, iespējams, darīs vēl vairāk, taču tajā pašā laikā Eiropā un pasaulē vēl ir daudz valstu, kas arī var darīt vairāk, taču viņam neesot atbildes uz to, kādēļ tās vilcinās.
Vēl viens apliecinājums tam, ka Vācija tiešām nopietni uztver Baltijas valstu drošību, ir karavīru nosūtīšana uz Lietuvu, un tieši šī mūsu kaimiņvalsts būs nākamā Pistoriusa pietura. Vācija nākamo gadu laikā Lietuvā plāno izvietot kopumā ap 5000 karavīru un civilpersonu.
