Pašu eksāmenu filmēt neatļauj, un pirms tā neviens ar televīziju runāt nevēlējās. Savukārt pēc pārbaudes pirmās daļas aptaujātie atzina, ka jūt satraukumu, bet ir noskaņoti pozitīvi.
"Viss bija viegli. Lasīt sludinājumu [vajadzēja], atbildēt," pastāstīja Ļuba, kura Latvijā dzīvo 50 gadus.
Līdzīgi pauda vēl kāds atnākušais: "Viss kārtībā. Viss būs labi! Es tā domāju, jā."
Toties aizkadrā daži izteica sašutumu un neizpratni, kādēļ tādas pārbaudes vispār vajadzīgas, it sevišķi veciem cilvēkiem.
Ventspilniece Jekaterina, kurai vīrs kārtoja eksāmenu, uzskata, ka šīs pārbaudes nav pamatotas, jo abi Latvijā dzīvo visu mūžu. Viņa brīvi runā latviski, jo strādā izglītības iestādē, bet vīram iepriekš latviešu valoda darbā nebija nepieciešama.
"Uztraukums ir liels. Vīrs īpaši negatavojās eksāmenam. Viņš jau apguva A1 līmeni savā laikā, un mēs ar viņu daudz mājās runājām latviešu valodā. Cerēsim, ka viņš noliks to eksāmenu, bet turpināsim tālāk mācīties. Cilvēki pēc 60 gadiem dzird un uzreiz aizmirst, tā sanāca. Es zinu pēc savas mammas, tur jau tā atmiņa nav tāda, kā vajag," pastāstīja Jekaterina.
Tikmēr liepājnieks Anatolijs atnācis noskaidrot vairāk informācijas, jo sieva, Krievijas pilsone, dzimusi Igaunijā, bet dzīvo Latvijā un tikko saņēmusi vēstuli no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Pašlaik viņa meklē kursus un gatavojas kārtot pārbaudi kādu citu dienu.
Anatolijs uzskata, ka šādas pārbaudes ir vajadzīgas: "Mēs arī atbraucām 1993. gadā. Mēs no Igaunijas iebraucām. Pats esmu liepājnieks, bet sieva no Igaunijas, tur dzimusi. Nu, dzīvojam. Bet sākotnēji neviens neprasīja. Sakarā ar to viss kārtībā, viss kārtībā, jā. Parunāt varējām, bet nu, ja tu dzīvo šajā valstī, tad vajag."
Valsts izglītības satura centrā (VISC) pastāstīja, ka lielākoties pārbaudes kārtotāji bijuši saprotoši un motivēti, bet izaicinājums gados vecākiem cilvēkiem esot eksāmena uzdevumu pildīšana datorā. Pārbaudē ir četras daļas: klausīšanās, lasīšana, rakstīšana un dialogs par sadzīviskām situācijām.
"Mums ir bijuši pretendenti, kuri varbūt pirmo reizi rokās ir turējuši datorpeli. Vai kuri vispār nekad nav tekstus lasījuši datora ekrāna. Tad attiecīgi viņiem tas sagādā zināmas grūtības," pastāstīja VISC Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Bērziņa.
Liepājā kopumā pārbaudi kārtos vairāk nekā tūkstotis Krievijas pilsoņu, Rīgā – gandrīz pieci ar pusi tūkstoši, Daugavpilī – vairāk nekā 1700 Krievijas pilsoņu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsūtījusi informatīvas vēstules vairāk nekā 24 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi. Valsts valodas pārbaudījumi norisināsies līdz 31. jūlijam.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Aptuveni 9000 cilvēku valodas pārbaudei nav pieteikušies, un viņiem jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies līdz ar 1. septembri. Kas tomēr pārdomās, var pieteikties valodas pārbaudei vispārējā kārtībā, kas negarantē, ka eksāmenu varēs paspēt nokārtot laikus.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
