"Dažādu krāsu zeķes mani pasaulē nes. Bet es zinu, nav tādas virsotnes, kurā neuzkāptu es," dungojot jauno dziesmu, dažādu krāsu zeķēm kājās, Velga un Veronika otrdien iet pa Rīgu. Ja kāds jautā par zeķēm, viņas gatavas stāstīt par Dauna sindroma dienu, bet vairāk – par saviem foršajiem puikām. Velgas Madars iet skolā, 1. klasē. Veronikas Alekss – dārziņā.
Bērniem jautājumu nav, bet pieaugušajiem gan ir – kāpēc viņi atšķiras, kas tā par slimību? Taču Dauna sindroms nav slimība.
Velga stāsta: "Cilvēkiem ar Dauna sindromu ir par vienu hromosomu vairāk. Tipiski ir 46, tātad 23 pāri, katrā pa divām. Un šī liekā ir tieši 21. pārī. Tāpēc atzīmējam to tieši 21. martā. Pati par sevi šī liekā hromosoma izmaiņas nerada. Bet ir daudzi blakus faktori, kāpēc ir grūtāk mācīties, apgūt jaunas lietas."
Veronika saka: "Alekss iet bērnudārzā un nekādu jautājumu nav. Mazāki bērni ir ļoti atvērti. Tas ir mentālā un fiziskā stāvokļa kopums. Man par dēlu prasa, vai viņš runā? Vai runās? To vēl nevar pateikt. Latvijā ir pieejamas programmas, kas palīdz attīstīt runu."
Biedrība "Dauna sindroms Latvija" 21. martu atzīmē ar vērienīgu projektu. "E-klasē" ievietots bezmaksas mācību materiāls, kas skolotājiem palīdz mazākajās klasēs stāstīt par Dauna sindromu. Šoreiz pirmizrādi piedzīvojis arī mūzikas klips Rasas Bugavičutes dziesmai "Pēces dzeja" ar Kārļa Auzāna mūziku.
Velga pauž: "Speciāli izvēlējāmies komandu, kas spēj uzrunāt jauniešu auditoriju. Jo tieši jaunie var mainīt aizspriedumus un mainīt savas domas, un raudzīties uz pasauli atvērtāk."
Mierīgā veidā Madara un Aleksa mammas atbild arī anonīmajiem interneta komentētājiem. Viņas vēlas, lai cilvēki par šo sindromu uzzina faktus un paši izdara savus secinājumus vai varbūt vienkārši noskatās jauno klipu un iepazīst dažus no bērniem un jauniešiem ar šo sindromu.
Katru gadu Latvijā piedzimst desmit līdz piecpadsmit bērni, kam nosaka šo diagnozi.
