No tiesas sprieduma izriet, ka starp kādu vīrieti un sievieti izcēlies konflikts. Vīrietis sievieti rāva aiz matiem, sita ar dūri pa seju, spēra. Piekāva. Sievietei nodarītie miesas bojājumi vērtējami kā vidēji smagi – tie ir dažādi sasitumi un asinsizplūdumi, vairāki lūzumi dažādās ķermeņa vietās, arī lauztas ribas un krusta kauls.
Tiesnese Zeltīte Kusiņa Zemgales rajona tiesā Ogrē sprieda, ka apsūdzētais ir vainīgs, un par šo nodarījumu viņam piespriesti divi gadi probācijas uzraudzības. Tātad ne cietumsods.
Būtisks izrādās vīrieša raksturojums
Pieņemot lēmumu starp reālu brīvības atņemšanu un ar brīvības atņemšanu nesaistīto probācijas uzraudzību, tiesnese ņēmusi vērā vairākus apstākļus, no kuriem ļoti būtisks izrādījies Probācijas dienesta sniegtais pozitīvais raksturojums par vīrieša personību.
Notiesātais vīrietis iepriekš bija sodīts par miesas bojājumu nodarīšanu kādā citā lietā, pēc tam sācis izciest probācijas uzraudzību un esot labojies, apmeklē psihologu. Viņš arī teicis, ka izdarīto nožēlo un cietušajai ir atvainojies, bet viņa – piedevusi, sacīja tiesnese.
"Šī persona jau uzsāktas probācijas ietvaros patiešām aktīvi sadarbojās un nevis formāli.
Tātad viņš pilda pienākumus, nav pārkāpumu, viņš ir ieinteresēts saņemt to, ko dod šis sods. Tie bija vidēji smagi miesas bojājumi, kas, jā, rada kaitējumu cietušās veselībai, bet neapdraud dzīvību," skaidroja Kusiņa.
Maksimālais sods, ko var piemērot par šādu noziedzīgu nodarījumu, ir trīs gadi cietumā. Un tomēr – tieši ar brīvības atņemšanu nesaistītu soda mēru lūgusi piemērot arī prokurore Laura Majevska.
"Soda mērķis nav tikai sodīt personu. Soda mērķis ir sodīt personu un atjaunot taisnīgumu, resocializēt personu un novērst gadījumu, kad persona atkārtotu šos noziedzīgos nodarījumus. Un valsts apsūdzības ieskatā ar šo soda veidu soda mērķi var sasniegt visefektīvāk," savu lēmumu pamatoja Majevska.
Sabiedrībai jāskaidro probācijas uzraudzības nozīme
Spriedums šajā lietā bijis vien aptuveni mēnesi pēc traģiskās slepkavības Jēkabpilī, ko pret sava bērna māti pastrādāja Leons Rusiņš. Šajā laikā ļoti plaša uzmanība tika pievērsta valsts bezdarbībai sievietes dzīvības nenosargāšanā un tika izveidota pat īpaša darba grupa. Šis gadījums esot cita rakstura, jo starp cietušo un varmāku nav ģimenes attiecību. Turklāt spriedumu nepārsūdzēja neviena no pusēm, skaidroja Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Salaka:
"Uzskatāms, ka šajā procesā ir bijis šo krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums. Mēs mācāmies, sabiedrība mācās, un ļoti skumji, ka bija jānotiek tādam Jēkabpils gadījumam. Bet, no otras puses skatoties, tas ir visai sabiedrībai pievērsis uzmanību, un mēs visi esam aktīvi, un sekojam līdzi, un katrs vardarbības noziegums tiek apspriests."
Tiesnešiem vairāk esot sabiedrībai jāskaidro šis soda veids un tas, un kāpēc konkrētos gadījumos tas ir efektīvāks par cietumsodu. Mērķis ir koriģēt notiesātā uzvedību, tāpēc noteicošā ir sadarbība ar probācijas dienesta amatpersonām,
jo, kā norādīja tiesnese Kusiņa, pretējā gadījumā sods pārvēršas reālā brīvības atņemšanā, pat neizdarot jaunu noziegumu: "Pietiek kaut vai tikai vienu pienākumu nepildīt bez attaisnojoša iemesla un probācijas dienests vēršas tiesā ar lūgumu aizstāt šo sodu ar reālu brīvības atņemšanu."
Tikmēr Labklājības ministrija šonedēļ izplatījusi paziņojumu, ka Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir īpaši izplatīta.
