Šīferis, gāzbetona bloki, ķieģeļi un ruberoīds – tas viss šobrīd atrodas Silenē strauta malā vairāku desmitu metru garumā.
Valsts vides dienesta Latgales reģionālas vides pārvaldes direktora vietnieks Dainis Lazdāns stāstīja, ka būvgruži izgāzti vairāk nekā 8000 kvadrātmetru platībā, "un, ja mēs runājam par bīstamajiem atkritumiem, konkrēti šīferi, tad tie ir 3 kubikmetri".
Valsts vides dienests par nelikumīgo izgāztuvi uzzināja no iedzīvotājiem.
Dienests sācis administratīvo procesu; zemes īpašniekam jāsniedz paskaidrojums līdz 3. aprīlim.
"Uzskatām, ka jāatbild zemes īpašniekam, bet, ja zemes īpašnieks spēj sniegt informāciju, kas šos būvgružus atveda, no kurienes tie ir, tad vainīgais, protams, būt tas, kas to izdarīja. Ja īpašnieks to nevar pamatot un pierādīt, tad īpašniekam ir jānovāc šie būvgruži," piebilda Dainis Lazdāns.
Ar zemes īpašnieku LRT+ sazināties neizdevās.
Tikmēr Augšdaugavas novada pašvaldībā norādīja, ka par pārkāpumu uzzinājuši sociālajos medijos, bet zemes īpašnieks vietvarā nav vērsies, lai saņemtu vajadzīgo atļauju.
"Privātpersona izdomā savā teritorijā bez tehniskās dokumentācijas atvest būvgružus, atvest azbestu saturošos atkritumus. Palīdzēsim, lai sodītu šo cilvēku, lai cilvēks maksimāli sakārotu vidi un novāktu tos atkritumus, kas ir videi bīstami," sacīja Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe.
Vides dienestā norādīja, ka maksimālais sods par šādas nelikumīgas būvgružu atkritumu izgāztuves ierīkošanu ir tūkstotis eiro. Ja vainīgais būs juridiska persona, tad sods ir gandrīz trīs tūkstoši.
Pērn Latgalē konstatēti 15 pārkāpumi saistībā ar būvgružu piesārņojumu.
