Viņš pastāstīja, ka šā gada nepilnos divos mēnešos Zemessardzē pieteikušies teju 300 kandidātu no visiem Latvijas reģioniem, visvairāk – Rīgā. Uzņemti jau vairāk nekā 150 jaunu zemessargu.
"Kopumā [Zemessardzes karavīru] skaits ir nostabilizējies," atzina Pudāns.
Šis un pagājušā gada noslēgums rāda, ka ar šādu interesi var rēķināties arī turpmāk, taču vairs "nevaram gulēt uz notikumu radītiem efektiem rekrutēšanā – jābūt mērķtiecīgām kampaņām, lai rekrutētu gan Zemessardzē, gan Valsts aizsardzības dienestā iestāties brīvprātīgi".
Pudāns atzina, ka to, kas obligāto dienestu izvēlas iziet 5 gadu garumā Zemessardzē, nav daudz – mazāk nekā 20.
Motivācija iestāties Zemesardzē ir dažāda, bet "caurskatāms tas, ko Krievija nodarījusi Ukrainas tautai – vai tās ir dusmas par nodarīto, vai bažas par savas ģimenes drošību", turpināja Pudāns.
Biežākais mīts, kas attur no dienesta Zemessardzē, – nepietiks laika. Taču Pudāns norādīja, ka gada laikā ir iespējams atrast trīs nedēļas laika pamatiemaņu iegūšanai.
Kopumā Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tuvu pie 10 tūkstošiem karavīru, tostarp Zemessardzē – ap 9800, ar kuriem var nodrošināt ZS uzdevumus.
