Daugavpils Saskaņas pamatskola ar 587 skolēniem ir viena no tām Daugavpils skolām, kas vēl realizē mazākumtautību programmu. Skolas foajē izvietota neliela barikāžu atcerei veltīta skolēnu zīmējumu izstāde.
Viktorijai no 8.b klases barikāžu laiks ar savām asociācijām:
"Es uzzīmēju, kā apsargā Brīvības pieminekli, tur ir mašīnas, betona blokus, zemessargu uzzīmēju un ugunskuru. Tas viss man asociējas ar šo laiku. Man liekas, ka visiem tad bija bailes un šausmas, un šis laiks bija ļoti svarīgs mūsu Latvijai un ļoti ietekmēja mūsu nākotni. Mūsdienās cilvēki ietu cīnīties par Latvijas brīvību, ietu uz barikādēm. Jo mēs esam ļoti drosmīgi un varam savu dzimteni sargāt, jo mēs mīlam to."
Saskaņas skolā šī nedēļa ritējusi, atceroties barikādes, un jaunieši dalījās ar saviem iespaidiem par šo vēsturisko laiku.
"Latvijai brīvība nozīmē to, ka cilvēki var justies brīvi un viņiem nav nekādu šķēršļu."
"Latvijai tas bija kā pagrieziena punkts un svarīgs tautas gribas izpausmes brīdis."
"Man liekas, ka tas laiks bija šausmīgs laiks, un cilvēkiem bija bail."
Taču, kā stāstīja Anastasija, šis vēstures punkts ļāva Latvijai būt brīvai:
"Brīva Latvija nozīmē to, ka mēs neesam ne ar vienu sasaistīti, mēs esam paši par sevi, varam paši par sevi atbildēt."
Vaboles pamatskolā Augšdaugavas novadā šobrīd mācās 102 bērni. Tā ir lauku skola, ko apmeklē tuvāko pagastu bērni, un, kā jau Latgales laukos, nāk no dažādu tautību ģimenēm, stāstīja skolas, kas vēl ne tik sen bija vidusskola, direktore Elita Skrupska: "Jā, mēs esam kļuvuši vai reorganizēti par pamatskolu, un mūsu skolā mācās bērniņi no dažādiem pagastiem – Vaboles pagasta, Līksnas, Nīcgales un arī no Daugavpils. Arī tautības ir dažādas un ģimenes dažādas, kuras ir gan krieviskas, gan bilingvālas, gan latviskas, gan latgaliskas."
Kad Latvijas Radio ieradās skolā, barikāžu atceres pasākums pagastā ar barikāžu dalībnieku atmiņu stāstiem bija vēl priekšā. Taču nojausma par šo laiku pirms 33 gadiem ir, stāstīja skolēni.
Igors Levins no 5. klases: "Barikādes stāvēja iekšā pilī un apkārt pilij, lai tanki vai cilvēki neuzbruktu pilij. Dzirdēju, ka 13 cilvēki bija nošauti un sabraukti ar tankiem. Tas bija ļoti šausmīgi. Brīvība man nozīmē, ka tu esi brīvs un viss ir labi."
Annija Ozoliņa, 8. klase: "Bez barikādēm Latvijai varētu būt ļoti bēdīgi šobrīd. Varbūt runātu citā valodā mēs visi."
Nevienam vien no šiem bērniem barikādēs bijuši arī ģimenes locekļi.
Adriana Diāna Cīrule, 4. klase: "Šogad paliek 33 gadi, kopš tas ir noticis. Pirms tas notika Rīgā, tas notika arī Lietuvā. Sākumā Krievija iedeva brīvību Latvijai, bet pēc tam gribēja atpakaļ viņu paņemt sevi. Tāpēc Latvijā sākas barikāžu celšana, un uz Rīgu sabrauca cilvēki no Vaboles, no Līksnas un no visas Latvijas. Tur piedalījās dažādu tautību cilvēki, tur visi vēra ciet ieejas, lai netiktu iekšā OMON kaujinieki. Viņi sāka celt barikādes, ar smagajām mašīnām un autobusiem vēra ciet Vecrīgas ielas, lai tie (OMON kaujinieki) nevarētu tikt iekšā. Man to stāstīja vectēvs, jo viņa brālēns piedalījās barikādēs. Tas bija ļoti svarīgs laiks Latvijai jo Latvija gribēja būt brīva. Man Latvija nozīmē manu dzimto māju un vismīļāko valsti."
Arvis Žilvinskis, 9. klase: "Par barikāžu laiku zinu to, ka tas sākās 1991. gadā. Specvienība OMON centās uzbrukt Latvijai, mēģināja ieņem vissvarīgākās ēkas. Ja tad nebūtu aizsargājuši, tad, iespējams, Latvijas kā valsts nemaz nebūtu. No manas ģimenes barikādēs piedalījās vectēvs un tētis. Domāju, ka arī tagad, ja vajadzētu – brauktu. Es arī pats brauktu. Es pats mācos aizstāvēt savu valsti, esmu jaunsargs."
Alise, 9. klase: "Barikādes ir tiešām kaut kas nozīmīgs. Jo Latvijas cilvēki mēģināja aizstāvēt mūsu neatkarību, brīvību, tradīcijas, kopības sajūtu. Es tiešām ļoti lepojos ar tiem cilvēkiem, jo es nevarētu iedomāties, kur es citur varētu dzīvot. Te tiešām ir mana ģimene un es ļoti mīlu Latviju. Es arī esmu jaunsargs."
