Nesen Baltijas jūrā tika bojāts gāzesvads "Balticconnector" un sakaru kabelis, kas savieno Igauniju un Somiju. Vēlāk parādījās ziņas, ka bojāts arī sakaru kabelis starp Zviedriju un Igauniju.
Rinkēvičs, atbildot uz jautājumu, kādai jābūt NATO atbildei, uzsvēra, ka vispirms ir jāsagaida izmeklēšanas rezultāti. "Esmu runājis ar Somijas un Igaunijas prezidentiem, ir aptuveni skaidrs, kādā virzienā tas notiek," viņš piebilda.
Tāpat prezidents uzsvēra, ka NATO sabiedrotie nolēmuši pastiprināt patrulēšanu Baltijas jūrā.
"Lai arī Zviedrija vēl nav NATO dalībvalsts, bet ceram, ka visdrīzākajā laikā būs, ja redzam šāda veida incidentus, manā izpratnē NATO būtu vienkārši reāli jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai. To var izdarīt. Kuģus var apturēt," pauda Rinkēvičs.
"Protams, tas ir jautājums par veselu rindu jūras tiesību, bet, ja skaidri tiek pierādīts, ka tā ir Krievija, (..) diskusijai ir jābūt par to, ka, lai aizsargātu mūsu kritisko infrastruktūru, ir jārunā, kā varam slēgt Baltijas jūru," turpināja prezidents.
Tomēr šie jautājumi NATO ietvaros vēl nav diskutēti, jo vēl nav pabeigta izmeklēšana. "Lai kaut ko sāktu runāt ar sabiedrotajiem, uz galda ir jānoliek konkrēti fakti. Ja nonāksim līdz situācijai, ka būs jāformulē pozīcija pēc visiem šiem faktiem, tad šis ir viens no risinājumiem, ko es noteikti liktu galdā," apliecināja prezidents.
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") piektdien Latvijas Radio intervijā norādīja, ka prezidenta piedāvātais attiecībā uz Baltijas jūras slēgšanu kuģošanai ir viens no veidiem, kā reaģēt uz Krievijas iespējamo rīcību, taču esot vēl citi risinājumi.
"Ja tiešam parādās informācija, ka Krievija ir iesaistīta, rīcībai ir jābūt skaidrai un stingrai. Ar Krieviju var runāt tikai no spēka pozīcijām," pauda Sprūds.
Tikmēr ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" norādīja, ka viņam ir grūti iedomāties, kā izpaustos Baltijas jūras slēgšana.
KONTEKSTS:
"Elering" un Somijas sistēmas operators "Gasgrid Finland" slēdza "Balticconnector" naktī uz 8. oktobri, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi.
"Balticconnector" slēgšana neietekmē gāzes piegādes patērētājiem Igaunijā, jo gāzi Igaunija joprojām var saņemt no Latvijas. Pirms slēgšanas gāze pa "Balticconnector" plūda no Somijas uz Igauniju. No Somijas saņemtās gāzes lielākā daļa tika nogādāta Latvijā, kur Inčukalnā ir gāzes krātuve.
Gāzesvads "Balticconnector" starp Paldiskiem un Inko ir 77 kilometru garš. Ekspluatācijā to nodeva 2020. gada sākumā.
