"Latvijas Valsts mežu" finansējums divus gadus ļāva vairāk nekā 20 skolās maksāt skolotājiem par latgaliešu rakstu valodas mācīšanu ārpus stundām, pulciņos. Tostarp Rogovkā skolotājai Ilonai un Rēzeknē skolotājai Birutai. Abas par paveikto gandarītas, tomēr turpmākie plāni atšķiras.
"Es ar tiem bērniem, ar ko iesāku divus gadus, protams, turpināšu. Es arī pagarinātajā grupā runāju ar bērniem latgaliski. Man tas kaut kā dabiski izdodas. Protams, man pašai vēl jāmācās, jo nezinu visus rakstības likumus," stāsta Nautrēnu vidusskolas skolotāja Ilona Punāne.
"Skolēni bija ieinteresēti, viņi darīja un gribēja darīt. Viņiem bija prieks nākt uz stundām, bet mans vecuma cenzs ir tāds, kāds tas ir," atzīst Rēzeknes 5. pamatskolas skolotāja Biruta Trimalniece.
Proti, skolotāja Biruta latgaliešu valodu neplāno turpināt mācīt, bet skolotāja Ilona turpinās.
Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija un vēl 18 Latgales nevalstiskās organizācijas vēstulē pauž pārliecību, ka, lai iesākto turpinātu, nepieciešams atsevišķs, pastāvīgs finansējums latgaliešu valodas mācīšanai. Šogad vairs nav pieejams ne jau minētais "Latvijas Valsts mežu" finansējums, ne programma, kurā skolas latgaliešu valodas mācīšanai aicināja IZM.
"Jābūt kaut kādai pēctecībai. Nevar kā tagad – divus gadus tika mācīta un viss tiek pārtraukts. Atkal kaut kad kaut kas notiks. Valstij jāpilda savs pienākums pret valodu," uzskata Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure.
Latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids, tāpēc tā jākopj, atsaucoties uz Satversmi un Valsts valodas likumu uzsver Veronika Dundure. Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka finansējums varētu būt pieejams nākamgad, bet netiek plānota atsevišķa programma tikai latgaliešu valodas mācīšanai.
"Tas, ko mēs redzam savā pusē, mazliet atšķiras no tā, ko mums pauž nozarē. Kāpēc rodas šī datu atšķirība mums ar pārstāvjiem? Mēs redzam pēc sistēmas, ka skolu aktivitāte ir ļoti kūtra," skaidro IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.
Skolotāju asociācijā stāsta, ka IZM piedāvātajai programmai pieteicās mazāk skolu, jo daudzas jau piedalījās "Latvijas Valsts mežu" finansētajā projektā. Ministrijā aicina latgaliešu valodas mācīšanu finansēt no interešu izglītībai piešķirtā finansējuma. Vai ar to pietiks, to rēķinās pašvaldībās. Rēzeknes novadā, kur atrodas minētā Nautrēnu vidusskola, lēš, ka tiem, kas paši pieteiksies, pietiks.
"Ja būtu no ministrijas kāds regulējums, kā ir priekšmets skolā vai fakultatīvs ar finansējumu, tad attiecīgi varētu visas skolas noteiktā laika posmā, periodā iziet šo programmu un mācīt latgalisko," uzsver Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra.
Tas, cik skolās latgaliešu rakstu valodu turpinās mācīt arī bez iepriekš pieejamā finansējuma, pašvaldībās būs zināms mācību gada sākumā.
