Kāds noskaņojums Latgalē valda šobrīd, kāda ir iedzīvotāju interese, cik informēti tie ir un cik aktīvi iedzīvotāji gatavojas paust savu viedokli? Latvijas Radio aptaujāja potenciālos vēlētājus un to noskaņojumu pirms 8. jūnija EP vēlēšanām trijās lielākajās Latgales pašvaldībās – Daugavpilī, Rēzeknē un Augšdaugavā.
"Godīgi sakot, vēl nedomāju."
"Negāju ne uz Latvijas vēlēšanām, ne uz turieni! Nekas nemainīsies! Pat tur jau viss ir sadalīts."
"Noteiktu iešu, gribas ievēlēt to, ko es vēlos. Lai mūsu kandidāts būtu stiprs un radošs priekš mūsu Latvijas."
"Mani personīgi šīs vēlēšanas interesē. Esmu piedalījies visās vēlēšanās, Saeimas un pašvaldību, un balsošu arī EP vēlēšanās. Tas ir svarīgi, tas ir katra pilsoņa pienākums, jo no katras balss ir atkarīgs rezultāts."
"Grūti jau saprast, ar ko EP nodarbojas, bet kopumā mūsu politiķi un EP kopumā varētu vairāk pievērsties zaļā kursa risināšanai, jo pagaidām nav skaidrs, kā mēs to īstenosim. Tas uzliek daudz ierobežojumu uzņēmējiem, nevis stimulē."
"Balsot es eju, kaut ko dzirdu, kaut ko izlasu. Bet ko viņi [EP deputāti] var labu izdarīt? Neko! Un tā visa politika pie mums notiek. Novadu apvienošana, kam tā vajadzīga? Pastu likvidēja, visu likvidē! Kam tas viss? Vai tad EP tam deputātam, Briselē sēžot, galva sāpēs par Latviju? Smiekls! 11 tūkstošus eiro vai cik tur viņš saņems algu un viss. Balsojot jau cerības ir, ka tos jaunos ieliks, nevis vecos praulus."
Uz lielu aktivitāti EP vēlēšanās, līdzīgi kā pirms pieciem gadiem, Latgalē arī šoreiz cerības lolot nevar, sacīja politikas vērotājs Latgalē, Daugavpils Universitātes pētnieks Dmitrijs Olehnovičs.
Iedzīvotājiem Brisele ir pārāk tālu. Visās nozīmēs, un ne tikai Latgalē.
"Vēsturiski ir tā, ka EP vēlēšanas nav, maigi izsakoties, visai populāras. Pagaidām liela daļa iedzīvotāju ir informēta par vēlēšanām, bet ne visi zina, kad tās notiks. Vēl priekšā ir daudz laika, aģitācijas apjoms pieaugs, un augs cilvēku apjoms, kas būs informēti ne tikai par pašām vēlēšanām, bet arī par tām partijām, partiju programmām un personām. Diemžēl liela daļa no pilsoņiem, kam ir tiesības balsot, nezina, ko un kā mēs varam panākt Briselē, kā varam aizstāvēt Latvijas un vēl vairāk – Latgales intereses. Ir priekšstats, ka tas ir ļoti tālu, un tas nav mums saistoši. Bet tas nav tikai Latgalē, bet arī citos reģionos," vērtēja Olehnovičs.
Iedzīvotāji ielu intervijās minēja lokālo interesi par norisēm un problēmām tieši savā pašvaldībā. Vīd neticība, ka EP deputāti no Latvijas tās spēs risināt. To pauda arī Olehnovičs.
"Diemžēl ir priekšstats, ka mūsu deputāti EP Briselē neko nevar panākt.
Jā, mēs esam maza valsts, bet partejiskai piederībai EP nav noteicošās nozīmes. Tas ir jāskaidro. Vērtējot hiperkritiski, diemžēl tās personas, kas startē no Latgales Eiropas Parlamentā, izņemot vienu vai otru, nav tās atpazīstamākās personas Latgalē. Kas aizies uz vēlēšanām? Tie būs jaunieši, kam ir priekšstati, kādi labumi no ES ir, un "rudens vecuma" elektorāts, kam vēlēšanas ir pilsoniskais pienākums," norādīja Olehnovičs.
Latvija ir Eiropas Savienībā jau 20 gadus. Kopumā šo periodu iedzīvotāji Latgalē, neraugoties uz skepsi par EP nozīmi, tomēr vērtēja pozitīvi.
"Gan jau bija pareizi, jo Eiropa mums ir daudz palīdzējusi."
"Tas bija ļoti labs lēmums. Viens jau nav karotājs. ES naudiņa arī ir būtiska, jo budžets jau ir tāds, kā ir. Tā ir spēcīgāka atdeve."
"Tas ir pozitīvi. 20 gadu laikā mūsu valstī minimālā un arī vidējā alga pieauga vairākkārtīgi. Mums ir vairākas jomas, kurās esam attīstījušies. Varbūt kaut ko paši neesam izmantojuši, bet tā ir mūsu problēma. Bet Eiropa mums paver iespējas, tie ir tirgi, fondi. Liela daļa, kas būvējas pie mums, tomēr ir ES fondi. Mēs tomēr ejam attīstības virzienā, ne bez klupieniem, bet ejam."
Kas tad ir Latgales iedzīvotāju interesēs, lai dotos 8. jūnijā pie vēlētāju urnām? Tā ir drošība plašākā nozīmē, kā pārsvarā tiek traktēts, iedzīvotāju noskaņojumu analizēja Olehnovičs.
"Vārds drošība nav tikai aizsardzība, tā ir arī sociālā aizsardzība, veselības aizsardzība, iekļaušanas politika, piederības sajūta. Tā ir drošība plašāka nozīmē. Nevis ekoloģijas jautājumi vai pilsoņu līdztiesības, vai tolerances plašā kontekstā, bet drošība plašā nozīmē."
