De Facto

Nespēj no Meroni pārņemt Lemberga lietā arestēto mantu

De Facto

(Zīmju valodā). De Facto

Avens sankciju listē: parasts baņķieris vai Putina emisārs?

«De facto»: Avens sankciju listē – parasts baņķieris vai Putina emisārs?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Eiropas Savienības dalībvalstis nedēļas sākumā pagarināja sankcijas pret vairāk nekā pusotru tūkstoti indivīdu un organizāciju, kuri ir atbildīgi par Ukrainas neatkarības graušanu. Starp šīm personām ir arī Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens. Viņš bija starp tiem Krievijas oligarhiem, kuru svītrošanu no saraksta gribēja panākt, piemēram, Ungārija un Krievijas opozīcijas aktīvisti. LTV raidījums "De facto" pētīja, kāpēc Avens atrodas sankciju listē.  

Sankciju tabulā sadaļā par Avenu teikts, ka viņš ir viens no Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem. Abu draudzība sākās 90. gadu sākumā. Tad, būdams Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs reformatoru valdībā, Avens palīdzējis Sanktpēterburgas mērijā strādājošajam Putinam izmeklēšanā, kas bija sākta pret Putinu. 

Sankciju dokumentā piesaukta politiķes Marinas Saļjē vadītā izmeklēšana1992. gadā. Lietas dokumenti pēc viņas nāves tika publicēti internetā. Putins organizēja Sanktpēterburgas domē koksnes, metālu un vērtīgu izrakteņu eksportu apmaiņā pret pārtikas produktiem. Atļauju šiem bartera darījumiem Putins bija lūdzis Avenam. Taču ēdienu pilsētai tā arī nepiegādāja. Izmeklēšanas komisija prasīja Putinu atlaist, bet tā vietā viņu paaugstināja par mēra Anatolija Sobčaka vietnieku.  

2007. gadā Pjotrs Avens nu jau kā viens no Krievijas bagātākajiem un ietekmīgākajiem uzņēmējiem sniedza interviju LTV raidījumam "De facto", kurā atbildēja arī par attiecībām ar Putinu.

"Man ir labas attiecības ar prezidentu Putinu, bet, ziniet, būt draugos ar prezidentu, es domāju, vienkārši nav iespējams. Kad cilvēks ir tādā amatā, tad viss personīgais lielā mērā pazūd. Mēs daudzus gadus esam pazīstami – no 1991. gada. Labi pazīstami, bet vārds "draugs" – tas nav adekvāti. Man ir ļoti simpātisks prezidents Putins," toreiz sacīja Avens. 

Avens visai aktīvi darbojās Krievijas–Latvijas divpusējo attiecību veidošanā. Interesi par Latviju viņš allaž skaidroja ar dzimtas saknēm – Avena vectēvs dzimis Jaunpiebalgā. Intervijā Avens atklāja, ka par abu valstu robežlīguma parakstīšanu viņam bijusi neformāla saruna ar tā brīža Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. 

Bijusī prezidente šādu tikšanos atcerējās un komentēja šādi: "Tikšanās ar Avenu bija. Tajā viņš izteica interesi sākt kādu projektu Latvijā, un vaicāja, vai viņš kādā veidā var man palīdzēt. Pateicos par viņa laipnību un atbildēju, ka vēlmju pēc palīdzības man tobrīd nav."

Par robežlīgumu Avens esot runājis arī ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti. Ekspremjers, kuram par Avenu saglabājušās pozitīvas atmiņas, viņa lomu robežlīguma noslēgšanā gan neizceļ.

"Robežlīguma slēgšana bija diezgan konfidenciāla lieta, un tur bija iesaistītas tikai dažas valsts amatpersonas, valdība, prezidenta institūcija, dažādas mūsu NATO partnervalstis. Tur cilvēki, kam nebija pielaide valsts noslēpumam, nemaz nevarēja piedalīties. Tas, ko es atceros vēsturiski, Avens un Meļņika kungs vadīja Krievijas–Latvijas lietišķo uzņēmēju padomi. Tādā veidā viņam bija saistība ar dažādām uzņēmēju aktivitātēm," raidījumam sacīja Kalvītis.

Avenam kopā ar citu sankciju sarakstā esošo oligarhu Mihailu Fridmanu pieder "Alfa-Bank". Tā ir vienīgā privātā banka starp lielākajām Krievijas bankām. Sankciju dokumentā minēts, ka Avens un Fridmans pēdējos gados ir bijuši iesaistīti Kremļa centienos atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas. 

Piemēram, izmeklēšanā par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās tika nopratināts arī Avens. Viņš 2018. gadā liecībās vaļsirdīgi klāstīja, ka ir viens no aptuveni 50 turīgākajiem Krievijas biznesmeņiem, kuri regulāri Kremlī tiekas ar Putinu, teikts publiski pieejamajā ziņojumā. 

Avens ar Putinu tikās reizi ceturksnī un saprata, ka Putina ieteikumi vai kritika ir "netiešas norādes". 2016. gada nogalē Putins personīgi brīdinājis Avenu, ka ASV varētu ieviest sankcijas pret Avenu un "Alfa-Banku". Putins arī runājis par to, ka Krievijas valdībai ir grūti sazināties ar tikko ievēlētā Donalda Trampa administrāciju. 

"Avens (..) sacīja Putinam, ka viņš rīkosies, lai aizsargātu sevi un "Alfa-Bank" akcionārus no iespējamām sankcijām, un viens no šiem soļiem būs mēģinājums sasniegt topošo administrāciju, lai izveidotu saziņas kanālu. (..) Saskaņā ar Avena teikto, lai gan Putins viņam skaidri nenorādīja sazināties ar Trampa komandu, Avens saprata, ka Putins sagaida, ka viņš mēģinās atbildēt uz viņa izteiktajām bažām," minēts ASV Tieslietu departamenta ziņojumā.
 
Avens rīkojās. Viņš uzrunāja bijušo diplomātu Ričardu Bērtu, kurš bija strādājis "Alfa-Bankā", lai tas palīdz nodibināt kontaktu starp Kremli un Trampa administrāciju. Bērtam Avena lūgums šķitis neparasts, bet viņš uzrunāja paziņu Dmitriju Saimsu, kuram savukārt bijis pazīstams Trampa znots Džareds Kušners. Saimsam saziņas kanāla izveide starp Putinu un Trampa administrāciju nešķita laba ideja, ņemot vērā skandālu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. 

Bērts par to e-pastā pavēstīja Avenam, nosaucot Avena lūgumu par "Projektu A".  Šī sarakste iekļauta ASV Tieslietu departamenta ziņojumā: "Esmu sazinājies ar ļoti ietekmīgo personu, ko pieminēju Luksemburgā saistībā ar Projektu A. Ir interese un sapratne par nepieciešamību izveidot šādu kanālu. Bet indivīds uzsvēra, ka pašlaik, ņemot vērā lielo kongresa un mediju interesi par kiberuzlaušanu (un kurš ko pasūtīja), Projekts A bija pārāk sprādzienbīstams, lai to apspriestu." 

Avens visu sapratis un nākamajā sarunā ar Putinu atstāstījis, ka saziņu ar Trampa administrāciju izveidot nav sanācis. Putins par Avena centieniem esot interesējies vēl nākamajās tikšanās reizēs. 

2021. gadā vienā no intervijām Krievijas medijiem Avens uz norādi, ka viņš un Fridmans tiek saukti par "Putina emisāriem" atbildēja, ka tās ir "tīrās blēņas". Viņi sarunās pārstāvot tikai sevi. 

Turpretim savulaik Putinam tuvs padomdevējs, tagad režīma nežēlastībā kritušais uzņēmējs Sergejs Pugačovs pieskaita Avenu tiem Putina sabiedrotajiem, kurus vajadzības gadījumā Krievija varētu izmantot sarunām ar rietumvalstīm. 

Avens tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņa īpašumi Latvijā ir iesaldēti. Tādēļ februārī visai plašu rezonansi izsauca ziņa, ka Ogres muzejā bija paredzēts rīkot Avenam piederošas porcelāna kolekcijas izstādi.  

Muzeja darbinieki pēdējā brīdī atteicās izstādi rīkot. Tās iniciators domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) taisnojās, ka gribējis izstādīt latviešu vecmeistaru darbus un nekādas sankcijas netiktu pārkāptas, jo par kolekciju Avenam nemaksātu. 2015. gadā, kad kolekciju izstādīja Liepājā, katra priekšmeta vērtību lēsa 30–40 tūkstošu eiro vērtībā, bet atsevišķiem eksemplāriem pat 100 tūkstoš eiro.   

Par to, ka nauda tika tērēta plakātu drukāšanai, podestu krāsošanai un muzejā strādājošo darbam, Helmanis neesot zinājis. 

Pārbaudi par izstādes organizēšanu veica Valsts drošības dienests un nesaskatīja pamatu kriminālprocesa sākšanai. Par to pagājušajā nedēļā iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") paziņoja Saeimas deputātiem. No drošības dienesta skaidrojuma izriet, ka pamats izmeklēšanai būtu, ja būtu plānots nodot Avenam finanšu līdzekļus vai saimnieciskos resursus. 

"De facto" lūgums Avenam sniegt interviju atsaucību neguva. Tā vietā rakstisku komentāru atsūtīja Avena labdarības fonda "Paaudze" vadītājs Igors Bass: "Uzskatu, ka, padarot šo kolekciju pieejamu apskatei Latvijas iedzīvotājiem, sankcijas netiek nekādā veidā apietas.

Pjotrs Avens un labdarības fonds "Paaudze" ar cieņu attiecas pret sankcijām, neskatoties uz to, ka tām nepiekrīt. (..) Avena kungs neko nav darījis tādu, lai būtu pamats viņu personīgi pakļaut sankcijām, tādēļ viņš šo lēmumu ir apstrīdējis Eiropas tiesā."

Avena pārstāvis atgādināja, ka Avens jau pērn pauda savu nostāju par karu Ukrainā. Avens toreiz paziņojumā aicināja apturēt vardarbību un apgalvoja, ka sniedz palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Krievija paziņojumā nebija pat pieminēta. 

Kopš 2016. gada Avens ir Latvijas pilsonis. Pilsonību viņš ieguva apšaubāmā veidā. Par to izmeklēšanu veica KNAB: birojs neatklāja kukuļu maksāšanu, bet konstatēja īpašu labvēlību Avenam. Pērn Saeimā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj atņemt pilsonību kara noziegumu atbalstītājiem. Tie tautā saukti arī par "Avena grozījumiem". Bet

atņemt pilsonību var tikai pēc drošības iestāžu lēmuma. Par Avenu šāds ziņojums nav saņemts, LTV raidījumam apliecināja iekšlietu ministrs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti