Par to, kā rīkosies "X" stundā, Daugavpils iedzīvotāju viedokļi dalās – kāds uzskata, ka kara nebūs, kādam ir pagrabs, bet kāds paļausies uz citiem.
Jeļena, daugavpiliete: "Es paļaujos, ka darba devējs dos kādu rīkojumu un instrukcijas. kā rīkoties, bet, ja tas notiek ārpus darba laika, tad īsti nezinu."
Daugavpils viesis Ivars: "Man ir pagrabs laukos, bet pilsētā nezinu, – kaut kur slēpties vajag. Kādā kāpņutelpā, nezinu."
Andrejs, daugavpilietis: "Ja būs karš, visiem būs slikti. Es domāju, ka kara nebūs. Pagrabā skriesim, (smejas) laikam tā."
Antoņina, daugavpiliete: "Domāju, ja sāks skanēt sirēnas, būs kādi norādījumi, kur jādodas, kā tur jānokļūst, kur ir bunkuri."
Pašvaldībā saka – domē esot pieejami bukleti, kuros skaidrots, kā rīkoties krīzes situācijā. Ja "X" stunda notiktu tagad, pārsvarā būtu paļaušanās uz armiju un izstrādāts konkrēts rīcības plāns.
Daugavpils domes izpilddirektora vietnieks Kārlis Rasis norādīja, ka
pašvaldība "X" stundā saskaņotu visas darbības ar NBS, kuri norādītu cilvēku evakuācijas ceļus: "Talkā nāks pašvaldības policija, kura tad pa skaļruņiem izziņos turpmāko rīcību."
Atbilstoši Daugavpils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānam, iedzīvotāji tiktu evakuēti ar pilsētas sabiedrisko transportu. Ja runā par patvertnēm, tad šobrīd tās otrajā lielākajā valsts pilsētā ir apzinātas, taču reāli izmantojamas vēl nav. Daugavpilī ir 34 padomju laikos būvēti bunkuri, taču tie visi ir praktiski avārijas stāvoklī.
"Sagatavots saraksts ar vairāk nekā 700 objektiem, kuri varētu būt izmantojami īslaicīgam patvērumam iedzīvotājiem. Tie ir pagrabi, tās ir vecās bumbu patvertnes, citas būves," norādīja Rasis.
Pašvaldība šobrīd apzinājusi, ka pilsētā kā potenciālās patveršanās vietas vēl bez bumbu patvertnēm ir 59 izglītības iestāžu ēkas, 30 pašvaldības iestāžu ēkas, 662 daudzstāvu dzīvojamo ēku pagrabi.
Lai apsekotu šīs vietas, tiks vēl veidota komisija, kura gaidīs ekspertu atzinumu, un tikai tad gaidāms nākamais solis – lemšana par līdzekļiem šo vietu satīrīšanai un iekārtošanai "X" stundas gadījumā.
"Kopumā pašvaldībā par iedzīvotāju evakuāciju, informēšanu atbilstoši civilās aizsardzības plānam ir atbildīga pašvaldība, un ne tikai par informēšanu un evakuēšanu, bet arī par pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi," sacīja Rasis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicinājis pašvaldības informēt par civilās aizsardzības plāniem. Tā kā ne visas vietvaras to ir izdarījušas, termiņš pagarināts līdz 20. februārim.
KONTEKSTS:
Patvertņu jautājums aktualizēts ģeopolitiskās situācijas dēļ, it īpaši, ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā.
Iekšlietu ministrija līdz maija beigām gatavojas iesniegt valdībā grozījumus likumā, lai definētu, kas ir patvertne, un atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par patvertņu noteikšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.
Savukārt Ekonomikas ministrija līdz šā gada novembra beigām izstrādās būvnormatīvus patvertņu izveidei.
