VIDEO: Kā veidojas laika apstākļi uz Zemes jeb nedaudz dabas zinību dažās minūtēs.
Eksperiments: Trīs lietotnes – kura precīzāka?
Kura no trīs populārajām lietotnēm – "Android" un "IOs" viedierīcēs automātiski uzstādītās lietotnes un norvēģu lietotnē "Yr", kas tulkojumā nozīmē "lietus" un kuru veido Norvēģijas meteoroloģijas dienests kopā ar Norvēģijas sabiedrisko mediju, – precīzāk prognozēja laika apstākļus 27. novembrim Zosēnos un Saldū?
Šajās vietās ir arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijas, līdz ar to prognozes pēc tam varēja salīdzināt ar faktiskajiem laika apstākļiem.
Prognozes pirmdienai, 27. novembrim, visas lietotnes precizēja katru dienu, un nedēļu pirms šī datuma tās atšķīrās no prognozēm, kas sniegtas svētdien – dienu pirms.
Visās lietotnes prognozes atšķīrās, jo tās izmanto dažādus datus.
"Apple Weather" informācija liecina, ka tā izmanto dažādu valstu meteoroloģisko dienestu ziņas un Eiropai izmanto ECMWF jeb Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datus. "Android" lietotne vēsta, ka izmanto privātās ASV globālo meteoroloģisko datu apstrādes kompānijas "Weather Channel" datus, bet "Yr" 2- 3 dienu prognozes Skandināvijai un Baltijas valstīm ģenerē paši, bet citām valstīm, kā arī vidēja termiņa datus, kas ir līdz 10 dienām, ņem no Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra.
Un rezultātā Zosēnos ar grādiem vistuvāk bija norvēģu lietotnes prognoze, ar sniegu trāpīja gan norvēģi, gan arī "iPhone" lietotne.
Bet prognozei Saldū vistuvāk atkal bija norvēģi.
Nekādus lielus secinājumus no šī izdarīt nevajag, prognozes tikai vienai dienai, un tas tikai tāds novērojums. Bet norvēģi īstermiņa prognozēm par Skandināviju un Baltiju lieto labāku izšķirtspēju nekā, visticamāk, abas pārējās lietotnes.
Cik precīzas var būt modelēšanas prognozes, un kādas ir grūtības?
Norvēģijas Meteoroloģijas institūta pētnieks Anderss Doksters Sivle skaidroja, ka viņu metode ir skaitliskā laika prognoze – vispirms apkopo novērojumus no visas pasaules par to, kāda šobrīd ir atmosfēra, vai līst lietus, kāds ir mitrums, vai ir vējš, kāds ir spiediens. Dati ir visdažādākie – no meteoroloģiskajiem satelītiem, no kuģiem, no lidmašīnām, no novērojumu stacijām un dažādām zondēm. Daudzi no datiem ir atvērti un pieejami ikvienam.
Un tad tiek izmantota matemātika, fizika, dabas likumi, kurus izmanto aprēķinos, tam ir jāizmanto superdatori, jo aprēķinu apjoms ir ļoti izaicinošs, atzina Sivle.
Šie superdatori modelē, kāds laiks varētu būt nākamajās dienās, un sniedz laika prognožu datus, šādas modelēšanas rezultātam ir viens ļoti būtisks parametrs – prognozes izšķirtspēja, ko izsaka mērogā. Proti, cik lielu apgabalu tā aptver – jo apgabals mazāks, jo labāk var saprast, kas tajā notiek un kā tas ietekmē norises blakus apgabalos.
Piemēram, Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra prognožu izšķirtspēja ir 9x9 kilometri. Tālāk pašas valstis, ja vēlas, pieliekot klāt savus lokālos datus un informāciju, var izstrādāt jau savas detalizētākas prognozes ar augstāku izšķirtspēju. Norvēģi, piemēram, īstermiņa prognozēs par Skandināviju un Baltiju ir panākuši izšķirtspēju 2,5 kilometri.
Vācijas uzņēmuma "Meteo & Radars" vecākais meteorologs Larss Lovinskis raidījumam stāstīja, ka prognozes par nākamajām pāris stundām vai nākamajām pāris dienām, līdz trešajai dienai, vairumā gadījumu ir diezgan precīzas. "Bet, kad jūs skatāties tālāk uz priekšu, viss kļūst mazliet izplūdušāk, [..] tu vari saskatīt dažas lietas, apkārtnes aprises, bet ne visas detaļas, jo atmosfērā ir daudz lietu, pat mazas izmaiņas, kas var ieviest dažas kļūdas prognozei, un tieši tur rodas haosa teorija," skaidroja Lovinskis.
Anderss Doksters Sivle savukārt norādīja, ka precizitāte ir atkarīga no tā, ko jūs meklējat. "Es domāju, ka var droši teikt, ka lietus prognoze nākamajai dienai ir pareiza aptuveni 80% gadījumu. Bet ir vairāki apstākļi. Daudz vieglāk prognozēt ir sausu dienu nekā slapju. Ja nedēļa ir sausa, tad laika prognozes var būt precīzas pat 100% gadījumu. Bet, ja kādu dienu atgadās lietusgāzes, ir ļoti grūti prognozēt, kad tās nolīs un kuras teritorijas skars. Precizitāte ir mazāka par 80%," sacīja Sivle.
Bet ar pērkonu un zibeni, kas veidojas gubu mākoņos pārsvarā ļoti tviecīgās vasaras dienās, uz zemes iztvaikojot lielam daudzumam ūdens, un ar krusu ir problēmas.
LTV "Laika ziņu" moderators Toms Bricis skaidroja, ka šobrīd pasaulē augstākās izšķirtspējas modeļi ir ap 250–500 metru, bet Latviju tie nesedz. "Mums ir jāstrādā ar divu, piecu kilometru izšķirtspējas modeļiem. Nu, tas nozīmē, ka mēs labi zinām, ka gadās situācijas, braucot ar auto, mums vienā vietā līst, mēs pabraucam kilometru tālāk – nelīst," skaidroja Bricis.
Larss Lovinskis minēja, ka grūtības ir arī prognozēt miglu, jo tā ir ļoti lokalizēta parādība un to var izraisīt dažādi faktori, migla var rasties ļoti lokāli un ātri, kā arī ātri izkliedēties.
Un problēmas arī ar sniegu. "Nelielas temperatūras izmaiņas var nozīmēt atšķirību starp tikai nelielu slapju sniegu vai aukstu lietu un biezu sniega segu ar potenciāli sarežģītiem ceļa apstākļiem," stāstīja Lovinskis.
Latvijā – "pusmiris radars" un bez sava prognozēšanas modeļa
Pašlaik Latvijas meteo centrs datu apmaiņā jau sadarbojas ar Ziemeļvalstu apvienības "MetCoOp", par kuras dalībnieci Latvijas kļūs tikai no nākamā gada, kā arī ar Eiropas Vidēja termiņa prognožu centru, ar Ziemeļeiropas, jo sevišķi Somijas kolēģiem.
Vidēja termiņa prognozēm Latvijā izšķirtspēja ir deviņi kilometri, bet īstermiņa prognozēm – 2,5 kilometri. Bet vēl pēc tam tomēr seko arī prognožu lokalizācija.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa stāstīja, ka, "ņemot vērā novērojumus, standarta kļūdas, kas tiek novērotas šajos modeļos, tiek veikta šo rezultātu uzlabošana", pirms tie pieejami meteocentra mājaslapā.
"Papildus arī sinoptiķi vēl veic šo modeļu pēcapstrādi, sekojot līdzi jau minētajiem dažādiem meteoroloģisko novērojumu veidiem – arī šie dati tiek integrēti iekšā, tātad manuāls darbs arī papildus tiek veikts," skaidroja Krūmiņa.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna gan raidījumam stāstīja, ka Latvijai "nav sava modeļa, mēs izmantojam kaut kādus citu valstu rezultātus", trūkst arī speciālistu, jo Latvijā nekur nav iespējams iegūt meteorologa augstāko izglītību.
Vēl, piemēram, Lietuvā un Igaunijā meteoroloģijas dienestiem ir arī savas aplikācijas, Latvijā tādas nav, un pēc Latvijas meteocentra aplēsēm tās izveide izmaksātu līdz 200 000 eiro, bet šādas naudas nav.
Pašlaik nav iepriecinošs arī radara stāvoklis. Meteoroloģiskais radars, ar kuru var novērot gaisa masas un ar īsajiem radio viļņiem skenēt atmosfēru, Latvijā ir kopš 2006. gada un atrodas lidostā Rīga.
Andris Vīksna raidījumam sacīja, – "tas nav noslēpums, ka mūsu radars ir pusmiris".
"Tas, ka pat iedzīvotāji redz kaut kādu bildi, nenozīmē, ka to var izmantot. Faktiski es teiktu, ka 50% gadījumu mēs vispār viņu varam izmantot. Sliktāk ir, ja ir kaut kādi miksēti nokrišņi, sniegs, lietus vai intensīvi nokrišņi, bieži vien tas radars ir neizmantojams," atzina Vīksna.
Bet šeit gan labā ziņa, ka būs divi jauni, esot apstiprināts projekts tos iegādāties par Eiropas Savienības naudu. Vīksna stāstīja, ka to plānots izdarīt "orientējoši uz 2027. gadu, vismaz Rīgas radaram jau es ceru, ka vajadzētu būt nomainītam. Viss ir līdz 2029. gadam."
