ĪSUMĀ:
- ST 2022. gadā apstrīdēti ierobežojumi profesionālā dienesta karavīriem iesaistīties politiskajā partijā.
- ST priekšsēdētājs: Ierobežojums pats par sevi vēl nenozīmē, ka tas neatbilst Satversmei.
- Aizliegums vērsts uz karavīru neitralitāti.
- Karavīra iesaiste politiskajos procesos varētu negatīvi ietekmēt valsts aizsardzības funkcijas.
- Profesionālā dienesta karavīrus nevar salīdzināt ar citām šķietami līdzīgām personu grupām.
- ST: Karavīrs var paust savu politisko nostāju arī ārpus politiskās partijas, piemēram, piedaloties vēlēšanās.
- Līdzīga lieta ST ierosināta jau iepriekš, bet pārtraukta.
Lieta ST ierosināta 2022. gada 18. augustā.
Pieteikuma iesniedzēja lūdza ST izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 102. pantā ietvertajām tiesībām uz biedrošanās brīvību, jo apstrīdētās normas aizliedzot viņai kā profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru.
Tāpat pieteikumā bija lūgts izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, jo aizliegums būt par politiskās partijas biedru neesot noteikts citām ar karavīriem salīdzināmām personu grupām.
- Militārā dienesta likuma 10. panta otrā daļa nosaka: "Karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi."
- Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktu karavīram ir aizliegts veikt politisko darbību, pievienoties arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos.
Aizliegums ir vērsts uz karavīru politisko neitralitāti
ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš preses konferencē skaidroja, ka ierobežojums pats par sevi vēl nenozīmē, ka tas neatbilst Satversmei: "Tālāk ir jāvērtē, vai šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, un vai šāds ierobežojums atbilst samērīguma principam."
Laviņš norādīja, ka ST secinājusi, ka šāda ierobežojuma leģitīmie mērķi ir vairāki – valsts demokrātiskās iekārtas aizsardzība un sabiedrības drošības nodrošināšana.
Vērtējot apstrīdētās normas, ST secināja, ka tajās noteiktais aizliegums profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru
ir vērsts uz to, lai Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kuru sastāvā ietilpst karavīri, būtu politiski neitrāli.
Aizliegums būt par politiskās partijas biedru nodrošina to, ka karavīrs nav politiskās partijas biedrs un līdz ar to neiesaistās politiskās varas iegūšanā un īstenošanā, neietekmē politiskos lēmumus, kā arī netiek izmantots politiskās partijas mērķu sasniegšanai. ST atzina, ka NBS politiskā neitralitāte veicina valsts aizsardzības funkcijas efektīvu izpildi un tādā veidā tiek nodrošināta demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība.
Labums sabiedrībai lielāks nekā zaudējums karavīram
ST secināja, ka labums, ko sabiedrība gūst no karavīram izvirzītās politiskās neitralitātes prasības, ir lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas karavīram rodas no apstrīdētajās normās noteiktā aizlieguma būt par politiskās partijas biedru.
Karavīram, ņemot vērā tam uzticēto uzdevumu būt valsts aizstāvim, jāievēro profesionālisms un neitralitāte un jānodrošina Latvijas valsts un tās demokrātiskās iekārtas aizsardzība neatkarīgi no politiskās sacensības.
"Politiskā darbība vienmēr ir saistīta ar aģitāciju, politisko sāncensību, varas iegūšanu, lai īstenotu attiecīgās politiskās partijas mērķus. Šāda darbība NBS ietvaros var negatīvi ietekmēt valsts aizsardzības funkcijas izpildi," skaidroja Laviņš.
Apstrīdētās normas nodrošina to, ka
sabiedrība var uzticēties karavīriem un NBS, kā arī paļauties uz to, ka valsts aizsardzība tiks īstenota visas sabiedrības, nevis tikai konkrētas politiskās partijas pārstāvētās sabiedrības daļas interesēs.
Turklāt pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā nepieciešamība pēc politiski neitrāliem NBS ir īpaši izteikta.
"Latvijas kaimiņos ir valsts, kura jau pirms 2014. gada ir veikusi tādas darbības, kuras var atzīt par agresīvām attiecībā uz mūsu valsti, un šobrīd tas ir visiem skaidrs, ka šī valsts ir izvērsusi karadarbību Eiropas kontinentā un Ukrainā," pauda ST priekšsēdētājs.
Karavīrs var paust politisko nostāju citā veidā
ST arī secināja, ka likumdevējs nav pilnībā ierobežojis karavīra politiskās tiesības un karavīrs var paust savu politisko nostāju, arī nebūdams politiskās partijas biedrs. Karavīrs var piedalīties Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā.
Tādējādi karavīram nav pilnībā liegtas viņa politiskās tiesības.
Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 102. pantā ietvertajām tiesībām uz biedrošanās brīvību.
Vērtējot to, vai karavīri atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar valsts pārvaldes darbiniekiem un valsts dienestā nodarbinātajiem, kas piedalās sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanā, zemessargiem un rezerves karavīriem, ST secināja, ka pieteikumā identificētās personu grupas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos attiecībā uz dalību politiskajā partijā un nav salīdzināmas tiesiskās vienlīdzības principa aspektā. Tātad apstrīdētās normas, ciktāl tās aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
"Attiecībā uz zemessargiem un rezerves karavīriem var piekrist, ka viņi ir NBS sastāvā, bet ST ieskatā pastāv būtiski apsvērumi, kas norāda, kāpēc šīs grupas nevar salīdzināt," preses konferencē sacīja ST tiesnesis Artūrs Kučs.
"Karavīri vienmēr ir dienesta gatavībā, tas ir pilna laika darbs. Viņu loma, intensitāte, iesaiste un atbildība NBS uzdevumu izpildē ir atšķirīga."
Vienlaikus Kučs uzsvēra, ka ST šai lietā skatīja aspektu tikai par profesionālā dienesta karavīra tiesībām darboties politiskajā partijā. ST neskatīja citus aspektus, piemēram, saistītus ar pulcēšanās brīvības ierobežošanu.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Līdzīga lieta ierosināta arī iepriekš, bet pārtraukta
Laviņš apstiprināja, ka iepriekš ST ierosināta līdzīga lieta par ierobežojumu profesionālā dienesta karavīriem piedalīties politiskajā partijā, bet procesuālu iemeslu dēļ, ņemot vērā, kad iesniedzējs brīdī, kad lieta tika skatīta, vairs nebija NBS sastāvā, lietas izskatīšana tika izbeigta.
Zināms, ka 2021. gada pavasarī Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņoja par lietu, kas Satversmes tiesā tika ierosināta 2021. gada aprīlī pēc karavīra Laura Boča pieteikuma.
Tā tika uzsākta par Militārā dienesta likuma normām, kas bruņotajos spēkos dienošajiem aizliedz darboties politiskās partijās.
Pieteicējs bija norādījis, ka pats armijas rindām pievienojies drīz pēc notikumiem Krimā. Tobrīd bijis ne pārāk aktīvs Nacionālās apvienības biedrs un no partijas izstājies, lai paliktu pilna laika karavīrs. Tad interese par politiku atgriezās, un viņš kļuvis par vienu no Alda Gobzema tolaik veidotās partijas "Likums un kārtība" dibinātājiem.
Toreiz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš intervijā "De facto" pauda, ka
lielas intereses no karavīru puses iestāties politiskajā partijā nav – daudzu gadu garumā bijuši vien daži gadījumi.
"Ir bijuši, bet ļoti maz, un tas vienmēr bijis saistīts ar tādu jautājumu, piemēram – vēlos kandidēt vietējās pašvaldības vēlēšanās, mani ir uzaicinājuši, uzrunājuši, kas man šādā gadījumā ir jādara? Un tad notiek skaidrojošais process, balstoties uz likumu, un karavīrs pieņem lēmumu – vai turpināt šo regulāro dienestu NBS, vai turpināt karjeru, kļūstot par politisko darbinieku," sacīja Kalniņš.
