"Latvijas dzelzceļa" rīcības plāns trokšņa mazināšanai apdzīvotās vietās, kur vilcienu satiksmes intensitāte ir lielāka par 30 000 vilcieniem gadā, bija izstrādāts 2019.–2023. gadam. Viens no vērienīgākajiem plāna mērķiem bija trokšņu sienu izbūve gar blīvi apdzīvotām vietām tieši posmā Rīga–Krustpils. Taču trokšņu sienas nav izbūvētas.
"Šāds risinājums prasa vērienīgas investīcijas. Un tie aprēķini veikti, gatavojoties šim periodam no 2019. gada, un izcenojumi bija citi, bet arī šobrīd tie būtu vairāki desmiti miljoni eiro," pastāstīja LDz pārstāve Agnese Līcīte.
Projekts paredzēja uzbūvēt vairākus desmitus kilometru šādu sienu septiņās pašvaldībās. Aprēķinos arī minēts, ka trokšņi skar aptuveni 340 tūkstošus iedzīvotāju.
Viens kilometrs šādas sienas izmaksātu aptuveni vienu miljonu eiro. Bet tagad šis projekts nolikts malā, jo neesot atrasta nauda.
"Šādiem projektiem ir jāpiesaista publiskais finansējums – valsts budžets. Un šajā periodā publisko finansējumu šāda veida projektiem mums nav izdevies piesaistīt," sacīja Līcīte.
Tātad Rīgas, Salaspils, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres, Ķeguma un Lielvārdes iedzīvotājiem jāturpina sadzīvot ar vilcienu radīto troksni.
"Latvijas dzelzceļa" pārstāvji gan atzīmēja, ka esot krietni krities pārvadājamo smago kravu apjoms: "Šajā virzienā bija visintensīvākā satiksme ar austrumu kaimiņvalstīm. Un tas apjoms, ja salīdzina ar šodienu un laika periodu, kad tika veidots šis rīcības plāns 2016. gadā, būtībā ir nokrities uz pusi."
Lai kaut kā mazinātu trokšņu līmeni šajās pašvaldībās, "Latvijas dzelzceļš" labo, pārmetina un eļļo sliedes. Tikmēr iedzīvotāji Salaspilī jūt, ka preču vilcienu daudzums ir krietni samazinājies. Ar vilcienu radīto troksni pie sliedēm gadiem dzīvojošie esot jau saraduši.
"Pierod pie tā. Varbūt tās mājas, kas blakām, tām grūtāk, te bija viena māja, kad prečinieks brauca garām, tad tā vibrēja," pastāstīja salaspilietis Paulis.
"Kādreiz, vēl kad ziņoja tos vilcienus, kas pienāk un aiziet, tā runāšana... es teicu, ka, gultā guļot, zinu visu vilcienu sarakstu. Nē, pilnīgi man netraucē," sacīja salaspiliete Biruta.
"Nē, nu vibrācijas ir viegli jūtamas, bet dzīvojot ir pierasts," sacīja salaspiliete Antra.
Savukārt Salaspils pašvaldības vadība joprojām gaida un cer uz "Latvijas dzelzceļa" risinājumiem. Pat ja tie nāk ilgtermiņā, bet lai būtu kvalitatīvi.
"Cilvēki ir samierinājušies, bet negribētu, ka šis jautājums vispār tiek aizvērts," sacīja Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Turlajs ("Jaunā Vienotība").
Tikmēr "Latvijas dzelzceļā" jau ir izstrādātas nākamās trokšņu kartes, un līdz gada beigām taps arī jaunais rīcības plāns trokšņu mazināšanai turpmākajai piecgadei. Tiesa gan, trokšņu kartes paredz saīsināt iekļaujamo trokšņu līniju garumu pašvaldībās, noslēdzot posmu ar Ogri un izņemot laukā Ķegumu un Lielvārdi. Taču jaunajā rīcības plānā trokšņu sienu izveidi var arī neiekļaut. Un nevar solīt arī šoreiz, ka nauda nākamajam projektam atradīsies.
