«Jaunās Vienotības» jaunās paaudzes politiķe. Kas ir premjera amata kandidāte Evika Siliņa?

"Jaunās Vienotības" virzītā premjera amata kandidāte – labklājības ministre Evika Siliņa – ir no šīs partijas jaunās paaudzes politiķiem, tāpēc nav tik plaši pazīstama kā tās līderis Krišjānis Kariņš, Arvils Ašeradens vai Ainars Latkovskis. Tomēr Siliņa politikā nav jaunpienācēja – viņas ceļš uz varas virsotni ir vairāk nekā 10 gadu ilgs.

Kas ir "Jaunās Vienotības" virzītā premjera amata kandidāte Evika Siliņa?
00:00 / 03:11
Lejuplādēt

"Es esmu gatava šos pienākumus uzņemties. Es esmu gana prasīga pret sevi; tie, kas mani pazīst, zina, bet es esmu arī prasīga pret citiem" – tā Evika Siliņa paziņoja trešdien, 16. augustā, kad partija "Jaunā Vienotība" viņu izvirzīja par premjera amata kandidāti.

No advokātes līdz premjera "labajai rokai"

Viņai ir izglītība tiesību zinātnēs – Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds un Rīgas Juridiskajā augstskolā saņemts maģistra grāds, liecina publiski pieejamā informācija. Viņa bijusi advokāte, bet šo praksi apturējusi, iesaistoties politikā, – Siliņa bijusi kādreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera dibinātās Reformu partijas biedre un pēc kandidēšanas Saeimas vēlēšanās 2011. gada nogalē kļuvusi par toreizējā iekšlietu ministra, vēl viena kādreizējā Reformu partijas biedra Riharda Kozlovska padomnieci juridiskajos jautājumos. Nu abi ir "Jaunās Vienotības" politiķi.

Siliņa turpinājusi kāpt pa karjeras kāpnēm, kļūstot par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāri. 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās jau kandidējusi no "Jaunās Vienotības" saraksta un 2019. gada sākumā kļuvusi par premjerministra Kariņa parlamentāro sekretāri.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un labklājības ministre Evika Siliņa
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un labklājības ministre Evika Siliņa

Kariņš veltījis Siliņai atzinīgus vārdus: "Eviku Siliņu es pazīstu tagad jau daudzus gadus. Pēdējos četrarpus gadus esmu ar viņu ļoti cieši strādājis: pirmos četrus gadus viņa bija parlamentārā sekretāre, kas nozīmē – premjera labā roka pilnā vārda nozīmē ar visu saistīto."

Pēc 14. Saeimas vēlēšanām Siliņa kļuva par labklājības ministri.

Valdības sēdēs viņa bijusi viena no aktīvākajām, iesaistoties ne vien tieši savas nozares, bet arī citu ar labklājības jomu pastarpināti saistītu jautājumu apspriešanā.

Viena no dinamiskākajām un ļoti pieredzējusi arī politoloģes Ivetas Kažokas skatījumā: "Viņa labi zina, gan kā tiek organizēta pārvalde, gan arī to, kā notiek lielā politika. Viņa bija ļoti cieši iesaistīta arī šīs jaunās koalīcijas tapšanas sarunās, līdz ar to jautājumu par viņas politisko pieredzi īsti man nav."

Pragmatiska, bet arī emocionāla

Politikā pieredzējusi un valdības darbā pragmatiska, Siliņa tomēr nav emocionāli atturīga, piemēram, "Delfi TV" runājot par traģisko atgadījumu Jēkabpilī, kad bijušais dzīvesbiedrs bērna un mātes klātbūtnē nogalināja sievieti, kuru pirms tam ilgstoši bija vajājis, ministre nespēja valdīt asaras:

"Šobrīd tai situācijā jāatzīst – jā, mēs visi esam zināmā mērā kapitulējuši, mēs esam izgāzušies katrs savā jomā. Arī es varu atzīt, ka es neesmu spējusi, acīmredzot, aizklauvēties. Man sāp… Un es domāju, tas ir ļoti grūti… Nu, tas ir ļoti grūti – dzirdēt, ka mēs stāstām par likumiem... [..]"

Būdama labklājības ministre, Siliņa ir aizstāvējusi Stambulas konvencijas ratifikāciju – kā valstiska līmeņa apņemšanos sargāt sievietes un bērnus pret vardarbību ģimenē. To viņa uzsvēra arī dienā, kad oficiāli tika nominēta kā "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāte.

KONTEKSTS:

Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):

  • “Jaunā Vienotība” – 26
  • ZZS – 16
  • “Apvienotais saraksts” – 15
  • Nacionālā apvienība – 13
  • “Progresīvie” – 10
  • “Stabilitātei!” – 10
  • “Latvija pirmajā vietā” – 8
  • Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2

Pēc pašreizējā premjera Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virzīs labklājības ministri Eviku Siliņu.

Kariņš nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.

Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti