Panorāma

Trūkst arvien vairāk ugunsdzēsēju; ievieš darba laiku posteņos

Panorāma

Eksperti: Krievijai jāsamaksā par karu Ukrainā

Pārejai uz valsts valodu prasa papildu finansējumu

Daugavpilī pārejai uz izglītību valsts valodā vēlas papildu finansējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Daugavpilī pārejai uz mācībām valsts valodā nepieciešams papildu finansējums. Tā uzskata pašvaldības Izglītības pārvaldē, kur kopš pagājušās vasaras nācies pārtraukt darba attiecības ar vairāk nekā 30 pedagogiem, jo viņu latviešu valodas zināšanas novērtētas kā nepietiekamas. Izglītības un zinātnes ministrijā tikmēr domā par papildu atbalsta mehānismiem pedagogiem, lai skolotājus sagatavotu mazākumtautību bērnu iekļaušanai mācību procesā.

ĪSUMĀ:

  • Likums nosaka, ka rudenī pārejai uz valsts valodu jānotiek pirmsskolā, 1., 4. un 7. klasēs.  
  • Daugavpilī ir 13 skolas, un lielākajā daļā no tām tiek īstenotas mazākumtautību programmas.
  • Daugavpils Izglītības pārvaldē "neredz pietiekamus resursus", lai īstenotu pāreju. 
  • Izglītības ministre pieļauj papildu apmācības, lai sagatavotu skolotājus mazākumtautību bērnu iekļaušanai.
  • Daugavpils pārtraukusi darba attiecības ar tiem pedagogiem, kam valsts valodas zināšanu līmenis atzīts par neatbilstošu.

Izglītības likums šobrīd nosaka, ka līdz ar šo rudeni pārejai uz valsts valodu jānotiek pirmsskolā, 1., 4. un 7. klasēs.  

Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova norādīja: "Likums ir pieņemts un likums ir jāpilda, mēs arī to darīsim, bet ir jautājums, cik kvalitatīvi mēs spēsim to izdarīt?"

Pilsētā ir 13 skolas, un lielākajā daļā no tām tiek īstenotas mazākumtautību programmas. Kopš pagājušā gada vasaras Valsts valodas centrs konstatējis, ka 40 pedagogi latviešu valodu nepārzina pietiekoši labi.

Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja atzīmēja: "Izglītības iestādei ir jāsniedz atbalsts valodas apguvei jebkuram bērnam, kuram tas ir nepieciešams un kuram latviešu valoda nav dzimtā valoda. Bet mēs šobrīd neredzam pietiekamus resursus, lai to paveiktu."

Par resursiem šeit domā finansējumu. Un finansējumu, kas nāktu no valsts. Tas nepieciešams ne tikai skolām, bet arī pirmsskolas izglītības iestādēm. Uz bērnudārziem liela daļa vecāku atved bērnus, kas pilnībā vai daļēji nemāk valsts valodu.

Daugavpils 4. pirmsskolas izglītības iestādes direktores vietniece Jekaterina Krankale sacīja: "Viens skolotājs nevar sniegt visu nepieciešamo atbalstu. Te nāk klāt skolotājs-logopēds, latviešu valodas skolotājs, citi speciālisti un, visiem skolotājiem sadarbojoties, rada atbalsta grupu."

Savukārt Daugavpils 4. pirmsskolas izglītības iestādes audzinātāja Anita Smagare pauda: "Bērniem, kas ir no mazākumtautībām, valodas skolotājs varētu būt viens no tiem, kas būs papildus."

Krankale arī piebilda: "Kā to mācību saturu mācīt latviešu valodā, par to var runāt. Kā atbalstu pedagogam, nevis vienkārši runāt latviešu valodā, bet kā pasniegt materiālu bērniem viņiem saprotamā veidā."

Praktisks piemērs tam jau ir, šajā mācību gada laikā pedagogi varēja piedalīties kursos "Rotaļnodarbības latviešu valodā". To kā galveno ieguldījumu pēdējā gadā pirms likuma stāšanās spēkā minēja arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"). Varētu sekot papildu mehānismi, bet vai arī finansējums?

Čakša norādīja: "Papildu mehānismi gan apmācībai, gan mēs redzam kā finansējuma iespēju, kur notiek tāda integrēta apmaiņa skolotājiem, kas palīdz iekļaut bērnus no mazākumtautību plūsmām. Tur ir dažādi tie rīki, ko mēs meklējam."

Vienlaikus ministre atgādina – process nav pēkšņs. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā uzsvēra, ka skolas tiek apmeklētas regulāri un novērojumi liecina, ka problēmas ir atrisinātas tajās pašvaldības, kur visi skolotāji ne vien pārzina latviešu valodu, bet darba vietā to arī reāli lieto.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta vadītājs Rolands Ozols norādīja: "Ja pedagogu iekšējā saziņas valoda neformālajā saziņā ir krievu valoda, tad iespēja runāt ar bērniem un prasme nostiprināties [latviešu] valodai, – šī vide to neveicina no savas puses."

Neformālo saziņas vidi veido skolu vadītāji. Daugavpilī atzina, ka nācies pārtraukt darba attiecības ar tiem pedagogiem, kam Valsts valodas centrs atzinis neatbilstošu valsts valodas zināšanu līmeni. Un arī to šeit vērtē kā zaudējumu, jo skolotāju trūkst.

KONTEKSTS:

No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.

Likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz izglītību valsts valodā, autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņotāji secinājuši, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā, ierobežojot izglītības iespējas mazākumtautību valodās, ir pretrunā ar cilvēktiesību standartiem un var kalpot par pamatu diskriminācijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti