Šo tēmu aktualizējusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Kolēģi no Čehijas, Polijas un Lietuvas uz noslēguma konferencei, kas notika trešdien, uz Latviju atvizināti nevis par mūsu budžeta, bet "Erasmus+" līdzekļiem.
Novecojušu, ne pārāk spoži apmaksātu pedagogu rindas – tā, izrādās, ir problēma visās Eiropas valstīs, kas atsaukušās un piedalās darba grupā. LIZDA vadītāja Inga Vanaga stāstīja, ka dalībai aicināta arī Igaunija un Ziemeļvalstis, bet to arodbiedrības atbildējušas, ka nesaskata šādu vajadzību.
Toties Latvijā jauno pedagogu trūkst jau ilgstoši, tikai 9% ir vecumā līdz 29 gadiem, bet 57% skolotāju savukārt jau pārsnieguši 50 gadu vecumu.
Pēc LIZDA datiem brīvās vakances izglītības sistēmā ir no 800 līdz 1000, un, ja jaunie pedagogi nesāks darbu nozarē, situācija varētu kļūt vēl kritiskāka, kas var apdraudēt izglītības kvalitāti. Protams, viens no atslēgas vārdiem ir "nauda", skolotāju streiki algu dēļ nesenā pagātnē ir notikuši ne tikai Latvijā, bet arī Čehijā un Lietuvā.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga pastāstīja, ka, piemēram, Lietuvā 2024. gadā būs sasniegta zemākā darba algas likme 130% apmērā no vidējās algas tautsaimniecībā, un kaimiņvalsts skolotāji ir labāka situācija, saņemot aptuveni 1800 eiro. Bet tā ir zemākā likme, jo viņiem vēl ņem vērā stāžu, ņem vērā kategoriju, skaidroja Vanaga.
Čehijas kolēģiem ir labāka darba samaksa, bet poļu kolēģiem ir mazāka zemākā darba algas likme, stāstīja Vanaga.
Latvijas pedagogiem, kā zināms, pēc panāktās streika vienošanās algu kāpumam vajadzēja būt no 1. septembra, ko viņi, acīmredzot, izjutīs februāra izmaksā. Mācību gada sākumā tomēr IZM veiktās slodzes balansēšanas dēļ 10% pedagogu algas kļuva mazākas, nevis pieauga, un ministrija kļūdu ir atzinusi. No 1. janvāra jābūt atkal nākamajam algas pieaugumam, bet slodzes balansēšanai nevajadzētu notikt līdz nākamajam mācību gadam.
Bet citās valstīs ir citas problēmas. Piemēram, Čehijā pirmsskolas pedagogi jau tagad saņem vidēji 1650 eiro "uz papīra", pamatskolā – 2080 eiro, bet vidusskolā – 2120 eiro "papīra". Taču Čehijas skolotāju arodbiedrība pieprasa, lai algas izmaksātu arī atkarībā no darba pieredzes, jo statistika rāda, ka tās pietiekoši nepieaugot attiecībā pret nostrādātajiem gadiem. 25–29 gadus veci čehu skolotāji vidēji saņem 1700 eiro uz papīra, bet 45–54 veci – 2060 eiro "uz papīra".
Čehijas pārstāve Gabriela Tlapova norādīja, ka "slēdziens ir, ka skolotāju algas Čehijas Republikā samērā "līdzenas". Nav motivācijas ilgi palikt profesijā. Cilvēki var zaudēt inspirāciju darbam, mums par to ir jādomā. Un mums nav karjeras kāpņu. Tas kombinācijā ar algu, kas ar gadiem nepieaug, veido toksisku maisījumu."
Protams, katrā valstī ir savas izmaksas dzīvošanai, un savs problēmu loks, piemēram, Lietuvā, kur pedagogi ir pat panākuši labākas algas nekā Polijā, liela problēma esot pret skolotājiem vērstā vardarbība no skolēnu vai viņu vecāku puses, kā novēršanai trūkst likumdošanas ietvara, stāstīja Lietuvas pārstāve Inga Puiša. 50% pedagogu apliecinājuši, ka ir to piedzīvojuši vai bijuši liecinieki, ka tā tiek vērsta pret kolēģi.
Gan Latvijā, gan citās konferences dalībvalstīs skolās pārsvarā strādā sievietes, arī jauno pedagogu vidū.
Mūzikas skolotāja no Baldones Lāsma Uzrauga, kas darbojas Jauno izglītības darbinieku padomē, pieļāva, ka sieviešu profesijā ir vairāk, jo "tas ir aicinājums, katram jau tas aicinājums, bet varbūt [problēma ir] arī šis skolotājia prestižs, kas diemžēl ir ļoti zems".
Runājot par pozitīvajām tendencēm, topošo pedagogu motivēšanai valsts no šī gada maksā 300 eiro lielas stipendijas studentiem, tomēr Inga Vanaga arī vērsa uzmanību, ka šajā mācību gadā ir likvidētas 115 budžeta vietas pedagoģijā. Tās gan neesot budžeta vietas, par ko atbild IZM, bet Kultūras ministrijas pārraudzītās budžeta vietas – mūzikas skolotāji.
