"Kā premjeram man teica, ka Āfrikas savienības ģenerālsekretārs ar mani gribēja runāt. Protams, kā premjers es uzskatīju, ka Latvijai ir vajadzīgi draugi, sabiedrotie. Iespēja runāt ar šādu cilvēku, lai skaidrotu, kā Krievija veic savu imperiālistisko darbu Ukrainā, jo krievi Āfrikā stāsta ko citu. Tā bija ļoti viegla iespēja videotiešsaistē šādi darīt," atzina Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka Ārlietu ministrijai Āfrikā nav pārstāvniecības. "Paļāvās uz Eiropas partneriem, un kā par nelaimi sazinājās ar tiem Eiropas partneriem, kuri arī bija uzķērušies uz to pašu. Tad vēl nezināja neviens, ka uzķērušies," piebilda Kariņš.
"Es apsēdos pie galda, viss bija savienots, vēl citi bija klāt. Es runāju ar vienu āfrikāni, kurš runāja angļu valodā tā, kā sagaidītu, ka āfrikānis runātu [angļu valodā], uzdeva ļoti sakarīgus jautājumus. Nekas neliecināja [par viltus zvanu]," notikumus atminējās Kariņš.
Kariņš uzsvēra, ka svešiem cilvēkiem valsts noslēpumus nestāstītu un privāti viņš runājot līdzīgi kā publiski: "No pārliecības un par tēmu."
Taču viņš aicināja premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") nebaidīties tikties, jo "mums ir vajadzīgi draugi". Šobrīd tehnoloģijas ir tādas, ka nākotnē vēl kāds "uzķersies".
"Esmu sadusmots, ka tā varētu notikt, bet jāsaprot, ka, tehnoloģijām attīstoties un ar mākslīgo intelektu, pieļauju, ka tā var notikt, bet aicinu nebaidīties tikties. Protams, uzdodiet pareizos jautājumus, lai saprastu, vai tas ir pareizais cilvēks, bet tas ir brīdinājums visos gadījumos labāk runāt tieši un taisni," izteicās Kariņš.
"Man nekas tāds līdz šim nebija noticis (..). Es ceru, ka tas tuvākajā laikā neatkārtosies," piebilda politiķis.
KONTEKSTS:
Krievijas viltvāržu duetam, kas pazīstams kā "Vovans" un "Leksuss", septembrī izdevies sarīkot videosarunu ar toreizējo Latvijas valdības vadītāju Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"). Viņi uzdevušies par augsta līmeņa Āfrikas politiķi, kurš gribējis apspriest situāciju saistībā ar karu Ukrainā un graudu piegādēm.
Uz līdzīgu triku pēdējā laikā uzķērušies arī vairāku citu Eiropas valstu līderi, piemēram, Igaunijas premjere Kaja Kallasa un Itālijas valdības vadītāja Džordžija Meloni, arī politiķi no Spānijas, Somijas, Zviedrijas un citām valstīm.
Latvijas varasiestādes sola uzlabot iekšējās procedūras, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos.
