RTU studentu skaits nesamazinās, aug interese par inženierzinātnēm
Puse no visiem studējošajiem mācās trīs lielākajās Latvijas augstskolās – Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Latvijas Universitātē (LU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).
RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane sacīja, ka augstskolā studējošo skaits nesamazinās. Pēdējos gados aug jauniešu interese par inženierzinātņu nozarēm.
"Ja mēs skatāmies tieši uz inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību, tad lielākais pieprasījums, protams, ir datorzinātņu speciālistu jomā, bet parādās arī jauns pieprasījums pēc biotehnoloģijām, bioinženierijas, jaunām starpdisciplinārām programmām, tādām, kurām pasaulē jauns pieprasījums veidojas, un mēs arī uz to strādājam, lai varētu nodrošināt tieši šādu speciālistu sagatavošanu," klāstīja Gaile-Sarkane.
"Pieprasījums pēc STEM izglītības aug par 2–3 procentiem gadā, vairāk ne. Bet salīdzinājumā ar to, ka kopējais studentu skaits samazinās, mēs varam teikt, ka pieprasījums pēc STEM izglītībā balstītām zināšanām būs nākotne," pauda RTU studiju prorektore.
Demogrāfe: Studentu skaita samazinājums nerada riskus darba tirgum
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa vērtēja, ka studentu skaita samazināšanās darba tirgum riskus nerada, jo galvenais ir nevis grāds, bet darba tirgū nepieciešamās prasmes.
"Studējošo skaits ir zemāks tāpēc, ka ir vienkārši mazāk jauniešu šajā vecumā, kas ir tradicionālais augstākās izglītības iegūšanas vecums – 20 līdz 25 gadi," atgādināja demogrāfe.
"Mūsdienās daudz vairāk skatās nevis uz to, cik ir cilvēku ar kaut kādu konkrētu grādu, bet gan uz to, cik ir cilvēku ar kādām konkrētām prasmēm. Pirms 5 vai 10 gadiem iegūtas zināšanas bieži vien vairs nav aktuālas darba tirgū. Mācīšanās notiek daudz dažādākos veidos, tai skaitā no "Youtube", ļoti liela loma ir izglītībai un apmācībai pie darba devēja," sacīja Vārpiņa.
Darba devēji: Laba izglītība nodrošina par 30% labāku algu
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Liene Voroņenko vērtēja, ka darba tirgū šobrīd visvairāk nepieciešami augstskolu absolventi, kas apguvuši inženierzinātnes, un laba izglītība nodrošina par aptuveni 30% augstāku atalgojumu.
Tikpat svarīgi ir zināšanas papildināt.
"Mēs redzam, ka tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir 40 gadu vecumā, jau ir nepieciešams šo augstāko izglītību papildināt ar nozarei vajadzīgām zināšanām. Un, skatoties uz studējošo skaita samazinājumu, mēs labi saprotam, ka augstskolām nāksies orientēties uz piedāvājumu attiecībā uz pieaugušajiem, kuriem jau ir augstākā izglītība. Līdz ar to pats par sevi studējošo skaita samazinājums, visticamākais, nav bīstams signāls, ka mums būtu problēmas ar izglītību.
Vai mēs esam gatavi pārorientēt visu sabiedrību uz to, ka mēs visu mūžu mācāmies? Tur mums vēl būs jāiegulda ļoti daudz pūļu," pauda darba devēju pārstāve.
Gan RTU, gan salīdzinoši nelielā Vidzemes Augstskola ar 700 studentiem ir gatavas piedalīties strādājošo pārkvalifikācijā un mūžizglītībā.
"Uz augstskolā izveidoto studiju programmu bāzes var veidot piedāvājumu, dažādus kursus, kursu moduļus, kas būtu vajadzīgi cilvēkiem, kas jau ir darba tirgū, kur ir redzams vai nu paša darba ņēmēja, vai darba devēja interese paaugstināt savu darbinieku kvalifikāciju, apgūstot noteiktu kursu kopumu un tādā veidā iegūstot prasmes, kas tajā brīdī ir nepieciešamas, lai uzņēmums varētu savu konkurētspēju kāpināt," stāstīja Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone.
52 augstākās izglītības iestādēs šogad visvairāk studenti uzņemti sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, seko veselības aprūpes un sociālās labklājības, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas.
Vismazāk studentu tika uzņemti lauksaimniecības un izglītības programmās.
