Latvijas Radio kopā ar Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektoru Ingu Berkuli devās uz vienu no attālākajiem novada pagastiem pašā Krievijas pierobežā.
"Tā kā ciemā vairs nav vietējās pamatskolas, tad bērni dodas gan uz Alūksnes pilsētā esošajām izglītības iestādēm, gan izglītības iestādi Liepnā. Lielākā daļa pārvadājumu notiek pa valsts ceļiem, tāpēc ir svarīga šo valsts ceļu kvalitāte," norādīja Berkulis.
Ceļā Latvijas Radio devās pēcpusdienā, un var redzēt, ka todien te ceļi tīrīti, taču, kā sacīja Berkulis, svarīgi, lai tie būtu tīri arī agri no rīta, jo pirmie autobusi sāk kursēt pēc pulksten sešiem: "Svarīgi, ka uz to brīdi, kad bērni tiek uzņemti autobusā, lai jau tad būtu iztīrīti šie ceļi, taču diemžēl tas tā šobrīd nav."
Pededzē tobrīd piestāja viens no sabiedriskā transporta autobusiem, kuram arī ikdienā nākas vest skolēnus. Tā šoferis Edmunds Baumanis nenoliedza, ka autobuss bieži vien ir pirmais, kas no rīta brauc par svaigi uzsnigušu sniegu:
"Te jau kaut kas ir stumdīts, bet tagad jau ir pēcpusdiena… Šis ir viens posms, un otrs ir tur, uz Zaicevu, kur gāja, uz Putrovku, uz Jaseņiciem, nu tur pārsvarā, kad tikai robežsardze brauc, tad ir tās sliedes, vairāk tur nav."
Gadiem nerisināta problēma
Autobusa šoferis stāstīja, ka viena no problēmām ir tā sauktā "trepe", kas veidojas uz ceļa un netiek ilgstoši novērsta.
"Viennozīmīgi, ka pa "trepi" ir grūtāk braukt, ja visu laiku ir tā jākratās, tad jau arī kaut kas uz muguru atstāj iespaidu, ilgstoši, protams, tas ietekmē kaut ko. Ja nemaldos, tad šajā līkumā bija avārija," braucot komentēja šoferis.
To, ka šogad jau nācies piedzīvot arī avāriju, apliecināja arī uzņēmuma "Gulbenes autobuss" valdes loceklis Gundars Kristapsons: "Šī gada aprīlī, kad citur Latvijā jau bija smuka, zaļa zālīte un visi domāja par pavasari, mums 5. aprīlī notika diezgan smaga avārija ar cietušajiem. Tā lielākā problēma bija, ka šie ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī." Autobusā bijuši arī skolēni.
Pamatojot to, kāpēc pašvaldība brīdināta par sabiedriskā transporta pakalpojumu iespējamu pārtraukšanu, Kristapsons uzsvēra gadiem nerisinātās problēmas valsts ceļu sakārtošanā:
"Pirmkārt, bīstami, otrkārt, šie autobusi ātrāk saplīst, trešais, šoferi aiziet uz slimības lapu, jo šie ceļi rada problēmas ar muguru un citām lietām. Galarezultātā, jā, nu pienāk tas brīdis, kad gan autobusu nav, gan šoferu nav."
Viens no risinājumiem – mainīt ceļa klasi
Galvenā problēma ir tā, ka lielākajai daļai valsts autoceļu, pa kuriem novadā kursē skolēnu pārvadājumu transports, ir zemāka ikdienas uzturēšanas klase. Pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka viens no risinājumiem būtu šīs klases mainīt.
Savā ziņā Alūksnes novads nu ir nokļuvis ķīlnieka lomā, jo ir pildījis valsts noteikto virzību skolu tīkla sakārtošanai, taču no valsts puses nav reaģēts, lai to veiksmīgi varētu īstenot.
"Mums ir svarīgi, lai tas sabiedriskais transports bērnus skolā nogādā savlaicīgi, jo īpaši tāpēc, ka mēs šajā gadā uzsākām skolu tīkla reformu, kā rezultātā tika slēgtas piecas izglītības iestādes. Citādi mūs nesaprot ne skolotāji, ne vecāki, kāpēc tad tā reforma vispār bija vajadzīga. Šajā sakarā es gribētu teikt, ka
šī nav tikai "Latvijas Valsts ceļu" atbildība, tā ir visas mūsu valdības atbildība par tām reformām, kuras mēs pakāpeniski ieviešam.
Mēs, pašvaldības, esam gatavas to izdarīt, bet rezultāta nav no pārējām iesaistītajām organizācijām," pauda Adlers.
Par esošo situāciju pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli attiecīgajām ministrijām un ceļu uzturētājiem, atbildes šobrīd gan nav.
