"4. studijas" uzmanību notiekošajam Ložmetējkalnā pievērsa rīdziniece Ieva, kura turp bija devusies pārgājienā. Ieraugot izvandīto mežu un Garo kāpu, viņa nav spējusi valdīt asaras.
Jau pirms 8 gadiem video koplietošanas vietnē "YouTube" ievietots kāds video, kurā redzams, kā jaunekļi ar velosipēdiem izklaidējas Garajā kāpā, vietā, kur Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā norisinājās Ziemassvētku kaujas. No šī un vēl citiem video var nojaust, ka šī vieta nu ir brīvdabas poligons asāku izjūtu cienītājiem.
Šobrīd šī pati kāpa jau izskatās nožēlojami – gluži vai caururbta. Ir skaidri redzams, ka šeit plosījušies motociklisti.
"Mūs ļoti saskumdināja šis skats, kāda kāpa izskatās pēc cilvēku darbībām. Tā ir izbraukāta. Ļoti dziļas vagas ir atstātas un, acīmredzot, tie ir motociklisti, kas izbraukājuši. Diemžēl šeit nav nekādu aizsardzības pasākumu, lai neviens šeit nevarētu turpināt posta darbus," sacīja Ieva.
"Cilvēki ir bezatbildīgi. Šis ir tāds kliedzošs piemērs, ka cilvēks vienkārši nedomā. Tā nav īstā vieta, kur braukt ar motocikliem. Tam ir domātas citas vietas."
Ziemassvētku kauju muzeja vēsturnieks Roberts Līnis vērsa uzmanību, ka šobrīd kāpā var novērot izteiktu augsnes eroziju:
"Tā erozija, kas tur veidojas, ir vienkārši fantastiska. Tur ir vienkārši metru dziļa vaga, smiltis, kurām kukaiņi pāri netiek, un var uztaisīt klasisku fotogrāfiju – lūk, tāda izskatās augsnes erozija. Vienkārši neticami."
"Rīgas mežiem" problēma zināma, risinājuma nav
Ieva pēc pieredzētā vērsusies vairākās instancēs, kuru atbildību šeit pamanījusi, galu galā saņemot atbildi, ka šī kāpa atrodas uzņēmuma "Rīgas meži" apsaimniekotā teritorijā.
SIA "Rīgas meži" pārstāve Ieva Bērziņa apstiprināja, ka uzņēmumā zina to, ka kāpa Ložmetējkalnā ir pamatīgi izbraukāta. Problēma ar motociklistu visatļautību pārrunāta gan Rīgas apkaimes ietvaros, gan visas Latvijas ietvaros. "Mēs uzskatām, ka šī problēma jārisina valstiski," sacīja Bērziņa.
Bērziņa norādīja, ka "Rīgas meži" ir runājuši ar pašvaldības policiju, vides ekspertiem, arī izvietojuši informatīvas zīmes. "Kur ir vērts, ir izvietotas arī barjeras, bet, kā zināms,
motobraucējus, it īpaši, ja viņi pārvietojas ar krosa motocikliem, kuriem visbiežāk nav arī numura zīmju, nemaz nevar atpazīt mežā. Viņi apbrauc šīm barjerām apkārt un neievēro tās," skaidroja Bērziņa.
"Rīgas mežos" atzina, ka šī sērga ir trešā aktuālākā problēma aiz meža piesārņošanas un ugunsgrēkiem. Satiksmes ministrijā uzņēmuma ierosinājumus, kā cīnīties ar mežu postītājiem, dzirdējuši, bet rīcība neesot sekojusi.
Lai apturētu nenotveramos meža postītājus motocikla mugurā, dabas mīļotāji ir gatavi pielietot dažādas metodes, piemēram, aizvilkt ceļam priekšā nolūzušus kokus vai zaru čupas. Diemžēl tiek izmantotas arī nāvējošas metodes.
Piemēram, 2020. gadā Madonas novadā kāds vīrietis, vadot kvadriciklu, iebrauca pār meža ceļu novilktā trosē un gāja bojā. Savukārt šogad aprīlī kāds motociklists cieta pie Niniera ezera Cēsu novadā, ar kaklu aizķerot starp diviem kokiem pārvilktu šņori. Tikmēr Stopiņos kāds motociklists pēdējā brīdī bija nobremzējis pirms dzeloņstieples, kas bija pārvilkta pāri ceļam. Bet Mordangas mežos kāds aculiecinieks bija piefiksējis koku saknēs saskrūvētas skrūves.
Motobraucēju izpostītās kāpas atjaunosies gadu desmitiem. To saprotot "Rīgas meži" patlaban ir vienīgie, kuri divās visnotaļ degradētās mežu platībās ir izveidojuši speciālas trases motociklistiem, kuri alkst pēc adrenalīna. Viena no tām atrodas netālu no Olaines, otra - Stopiņu pagastā.
Tomēr posta darbi mežos turpinās un ne tikai Pierīgā.
"Rīgas mežu" pārstāve nevarēja pateikt, cik daudz šie postījumi izmaksā uzņēmumam, bet viņa uzsvēra, ka daudz tie izmaksā pašam mežam.
"It īpaši, mūsuprāt, tās ir kāpas. Rīgā mums ir piejūras kāpas. Visapkārt mums ir kāpas. Šī kāpa ir jāsargā, tā ir mūsu vērtība. Tā ir mūsu atbildība pret nākamajām paaudzēm," pauda Bērziņa.
