Nacionālā apvienība velk «sarkanās līnijas», ZZS pievienotos koalīcijai ar skaidru plānu: partiju pārstāvji par iespējamiem valdības scenārijiem

ĪSUMĀ:

• Piecas potenciālās valdības jauno koalīciju veidojošās partijas prognozēja skaidrību par jauno premjeru tuvāko nedēļu laikā.
• "Apvienotajam sarakstam" svarīga būtu trīs frakciju koalīcija.
• Nacionālā apvienība gatava darbam koalīcijā, tomēr nesadarbotos ar prokremliskām partijām.
• Zaļo un zemnieku savienības ieskatā šobrīd būtu brīdis mainīt politisko kārtību un "turēšanos pie krēsliem".
• "Progresīvie": Jaunais premjers varētu būt kāds, kurš vasarā jau iesaistījies valdības darba veidošanas sarunās.
• "Jaunā Vienotība" joprojām uzskata, ka valsts interesēs būtu pēc iespējas plašāka koalīcija.

"Apvienotajam sarakstam" svarīga trīs frakciju koalīcija

"Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars prognozēja, ka "Jaunā Vienotība" (JV) nominēs savu premjera amata kandidātu, tomēr, ja ne, tad AS, iespējams, kopā ar Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem sēdīsies pie galda un meklēs iespējamo premjera amata kandidātu no sava vidus.

Tavars prognozēja, ka pirmās koalīcijas aprises varēs iezīmēt šīs nedēļas izskaņā vai nākamās nedēļas sākumā.

"Mēs cienām un respektējam Saeimas vēlēšanu rezultātus, kur "Jaunā Vienotība" ieguva 26 mandātus," sacīja Tavars, piebilstot, ka AS ir svarīga trīs frakciju koalīcija, tomēr izšķirošā loma, nominējot iespējamo Ministru prezidentu, būs Valsts prezidentam.

Runājot par iespējamo AS virzīto premjera amata kandidātu, Tavars norādīja, ka tas joprojām ir Uldis Pīlēns: "Vienlaikus mēs apzināmies, ka AS parlamentā ir 15 balsis, mums nāksies meklēt kopsaucēju par vienotu premjerministra amata kandidātu, kas spēs savākt vismaz 51 balsi."

Nacionālā apvienība velk "sarkanās līnijas"

Savukārt Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava pieļāva, ka NA var darboties valdības koalīcijā.

"Ja skatāmies, kas ir noticis, tad mums ir funkcionējoša koalīcija, kura visos Saeimas balsojumos ir vienota ar 54 balsīm, bet diemžēl politisko rotaļu rezultātā "Jaunā Vienotība" ir panākusi Kariņa kunga demisiju. Tas neliedz šīm trim partijām sastrādāties, jo šī prakse rezultējusies vairākos labos lēmumos, kuros stiprināta valsts drošība, kas ir, manuprāt, prioritārais jautājums."

Dombrava apstiprināja, ka Nacionālajai apvienībai definētas arī "sarkanās līnijas" – Saeimā strādājošās prokremliskās partijas. Dombrava konkrēti minēja partiju "Stabilitātei!", ar kuru Nacionālā apvienība nav gatava sastrādāties, kā arī frakciju "Progresīvie", kas, kā pauda Dombrava, "dažos jautājumos nostājusies pozīcijās, kas pārspēj "Stabilitātei!"".

Tāpat Dombrava pauda, ka neesot jēgas diskutēt ar partiju "Latvija pirmajā vietā", jo tās pārstāvji šobrīd esot vairāk noskaņoti uz Saeimas atlaišanu, nevis iespējamo darbu koalīcijas formātā.

Vienlaikus Dombrava neredz argumentus, kāpēc valdības darbā būtu iesaistāma Zaļo un zemnieku savienība.

Zaļo un zemnieku savienība gaida skaidri saprotamu darbu plānu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis sarunā ar "Rīta panorāmu" norādīja, ka esošajiem kolēģiem valdībā ir kritiski jāpaskatās, kāda bija esošā koalīcija.

"Tie bija viņu lēmumi, kas nogāza šo valdību. Nepiekrītot amatu rotācijai, šajos apstākļos pieķerties pie ministru krēsliem bija bezatbildīgi," pauda Valainis.

ZZS ieskatā šobrīd būtu pēdējais brīdis mainīt politisko kārtību, "turēšanos pie krēsliem", pārejot pie darbiem.

ZZS būtu gatava pievienoties koalīcijai "pie dinamiska un skaidri saprotama darbu plāna". Valainis uzsvēra, ka nav nozīmes, kuri politiskie spēki šo plānu veidotu, vienlaikus norādot, ka "piecu partiju kontekstā varētu izveidoties ļoti laba komanda, kas iet uz vienotu mērķi".

Premjera amata kandidāts būtu jāizvirza "Jaunajai Vienotībai", uzņemoties atbildību, ko partija arī iepriekš uzņēmusies, sacīja Valainis.

"Man ir skaidrība, kas varētu būt nākamais premjera kandidāts no "Jaunās Vienotības". Esmu pilnīgi pārliecināts, ka kandidāts nebūs tāds, ka pēkšņi visi kritīs panikā, ko nu darīt. Tas ir kāds, kurš divarpus mēnešu laikā piedalījies konsultācijās un piedalījies pie darbu izstrādes," sacīja Valainis, konkrētus vārdus gan neminot.

"Progresīvie" skaidrību par jauno valdību prognozē dažu nedēļu laikā

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens pauda, ka, premjeram Kariņam pirmdien atkāpjoties, radīti apstākļi, lai Latvijā varētu izveidoties dinamiska valdības koalīcija.

Par pamatu koalīcijai iespējams kļūt trīs partijām, kuras vasarā strādājušas pie jaunas valsts stratēģijas izstrādes, pauda Briškens, tomēr, lai tā būtu stabilāka, ideāli būtu, ja kāds no partneriem, kas vasarā sarunas ignorēja, pievienotos. "Ņemot vērā Nacionālās apvienības "sarkanās līnijas", šķiet, ka "Apvienotais saraksts" būtu piemērotāks partneris," norādīja "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs.

Vienlaikus Briškens nosodīja Nacionālās apvienības nostāju, norādot, ka tā nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu. "Ja tu dzīvo stikla namiņā, tu ar akmeņiem nemētājies," sacīja Briškens.

"Progresīvie" sagaida, ka "Jaunā Vienotība" rīt varētu lemt par iespējamo premjera amata kandidātu, kuram arī būtu jāpārņem valdības veidošanas politisko konsultāciju process. "Pieņemu, ka tas varētu būt kāds vai kāda no politiķiem, kas vasarā jau iesaistījās sarunās," sacīja Briškens, prognozējot, ka skaidrība par jauno valdību varētu iestāties dažu nedēļu laikā, jo "lielākais darba apjoms ir paveikts".

"Jaunās Vienotības" rindās esot daudz premjerministra amatam gatavo

Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Jurēvics aizstāvēja Kariņa lēmumu atkāpties, norādot, ka tā bijusi valstiski pareiza rīcība, lai dotu iespēju izveidot citu valdību, iespējams, citu koalīciju, kas tiešām strādātu.

"Vienkārši turēties pie krēsla, ja nav iespējas izdarīt konkrētas lietas, nav ne valsts, ne "Jaunās Vienotības" interesēs," pauda Jurēvics.

Viņš norādīja uz šantāžas elementiem, kas saskatītas citu valdības partiju rīcībā, "nogriežot saknē un neturpinot diskusiju" par Kariņa piedāvāto "kompromisu, kā padarīt valdības darbu efektīvāku". Jurēvics neuzskata, ka Kariņa piedāvājums mainīt ministrus, pretējā gadījumā veidojot valdību ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem", bijis ultimāts.

Vienlaikus "Jaunā Vienotība" joprojām uzskata, ka valsts interesēs būtu pēc iespējas plašāka koalīcija.

"Jaunās Vienotības" rindās esot daudz cilvēku, kas būtu gatavi ieņemt premjerministra amatu, bet pie labākā kandidāta partija cer nonākt rīt. Arī publiski izskanējušos kandidātus – labklājības ministri Eviku Siliņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu –  Jurēvics dēvēja par cienījamiem ieņemt šo amatu.

"Šis būtu īstais brīdis nolikt pie malas to, kā mēs esam viens otru uzdzinuši kokos, un vienoties par darbu," sacīja Jurēvics, paužot apņēmību "Jaunajai Vienotībai" uzņemties vadību veidot koalīciju.

Viņš prognozēja, ka pilnai skaidrībai par jauno valdību būtu jābūt mēneša laikā.

KONTEKSTS:

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu vienoties par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, bet pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.

Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — ZZS un "Progresīvo" — balsīm.