Panorāma

Zviedrijas "Swedbank" saņēmusi 75 miljonu eiro sodu

Panorāma

Eksperti: Krievijai jāsamaksā par karu Ukrainā

Bez bērnudārza radons atklāts vēl 32 publiskās ēkās

Pēdējos mērījumos paaugstināts radona gāzes līmenis lielākoties konstatēts izglītības iestādēs un darba vietās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Iepriekšējā reizē, kad 2017. gadā Latvijas reģionos Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs apsekoja vairāk nekā 240 ēkas, 33 no tām konstatēta paaugstināta radona gāzes koncentrācija. Starp šīm ēkām lielākoties ir izglītības iestādes un uzņēmumu telpas.

ĪSUMĀ:

  • 2017. gadā VVD apsekoja 243 ēkas. 33 no tām konstatēta paaugstināta radona gāzes koncentrācija.
  • Konkrētu ēku sarakstu VVD Latvijas Televīzijai nesniedza. 
  • Dalība pētījumā par radona gāzes mērījumiem dažādos reģionos bijusi brīvprātīga. 
  • Pētījums arī garantēja, ka informācija netiks publiskota.
  • Starp šīm ēkām pamatā ir izglītības iestādes, uzņēmumi, valsts iestādes. 
  • VVD pienākums ir informēt par radona līmeni; par ēku apsekošanu atbildīgi īpašnieki un pašvaldības.
  •  Nākamos radona gāzes mērījumus Latvijas reģionos plānots veikt 2030. gadā.

Iepriekšējā pārbaudē – 33 publiskās ēkās konstatē paaugstinātu gāzes koncentrāciju

Stāsts par paaugstināto radona līmeni bērnudārzā Alojā, kas vēlāk tika slēgts, piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību. Alojas bērnudārza "Auseklītis" vadītājas kabinetā radona koncentrācija pārbaudes laikā bijusi virs 1000 bekereliem pieļaujamo 200 vietā. Telpās, kur uzturējās bērni, radona bija mazāk, tomēr arī pāri normai. Jāuzsver, ka šie mērījumi veikti 2017. gadā, un tolaik nekāda rīcība nesekoja, vien šogad lemts bērnudārzu slēgt. Patlaban vēl nevarot pateikt, vai bērnu veselībai ir kaitēts.

Zināms, ka tolaik, 2017. gadā, VVD Radiācijas drošības centrs sadarbībā ar ekspertiem apsekoja 243 ēkas. 33 no tām, ieskaitot bērnudārzu "Auseklītis", konstatēta paaugstināta radona gāzes koncentrācija. 

Latvijas Televīzija prasīja Radiācijas drošības centram sarakstu ar tām publiskajām ēkām, kurās pārbaudē pirms vairākiem gadiem konstatēta paaugstināta radioaktivitāte vai vismaz informāciju par to atrašanās vietu. Taču tika saņemta atbilde, ka arī sešus gadus vēlāk šādus datus nedos, jo dalība pētījumā bijusi brīvprātīga, un tie, kas mērījumiem piekrita, to darījuši ar noteikumu, ka informācija netiks publiskota. 

VVD Radiācijas drošības centrā gan atklāja, ka starp šīm ēkām ir pamatā izglītības iestādes – bērnudārzi, skolas, kā arī citi uzņēmumi, valsts iestādes. 

Nevar teikt, ka problēmas apsekotajās ēkās novērstas

Seši gadi ir pagājuši. Vai mēs varam droši teikt, ka šīs problēmas ir novērstas?

VVD Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska norādīja: "Ir jāsaprot, ka radona detektori tika izvietoti dažādās telpās. Un šajās 33 ēkās bija, pieņemsim, viens detektors, kur ir šis paaugstinātais līmenis. Un tās telpas ir dažādas. Piemēram, tas ir arhīvs, bibliotēka, virtuve vai kāda palīgtelpa, kur neuzturas tik bieži cilvēki. Tas nozīmē, ka tās nav tās astoņas stundas. Savukārt tur, kur ir tās astoņas stundas, tur vēdināšana ir primārais pasākums."

Taču šīs 33 ēkas sešu gadu laikā VVD nav apsekojis, jo tas neesot Radiācijas drošības centra pienākums.

Radons

Inerta radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas, kas caur augsni un ēku konstrukciju nepietiekami blīvām vietām ieplūst iekštelpās.

Radons ir dabiskais starojuma avots, kas veidojas neatkarīgi no cilvēka darbības. Galvenais tā avots ir zemes dzīles, tas nāk no kristāliskā pamatklintāja iežiem vai nogulumiežiem, piemēram, māla. Radons ir iežos esošā dabīgā urāna (238U) sabrukšanas ķēdes produkts.

Tas dod apmēram 50% no vidējās gada dozas, ko cilvēks ikdienā saņem no jonizējošā starojuma avotiem. Cilvēka organismā radona gāze nonāk, to ieelpojot kopā ar gaisu, vai arī iedzerot ūdeni ar tajā izšķīdušo radona gāzi.

Mazs radona daudzums organismam nekaitē, taču ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā. Radona negatīvā ietekme ievērojami lielāka ir smēķētājiem, radot papildu risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām.

Šatrovska atzīmēja: "Mums nav tāda pienākuma – apsekot. Mums ir pienākums informēt par rezultātiem. Un svarīgi ir tas, ka mēs ieteicām tos aizsardzības pasākumus, kas būtu realizējami. Ēkas īpašnieka pienākums ir šo jautājumu risināt un informēt par situāciju. Tajās vietās, kur mēs konstatējām, piemēram, izglītības iestādēs, mēs informējām arī pašvaldības."

Tālāk tā būtu arī pašvaldību atbildība, piemēram, ierīkot kārtīgu ventilāciju, novērst grīdas spraugas. Radons ir zemes garozā sastopama dabīga radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas. Tā pamatā iekļūst ēkās no grunts, plaisām sienās, būvmateriāliem un ir telpās, ja tajās ir slikta vēdināšana. 

Cik radons var būt bīstams veselībai, skaidroja Šatrovska: "Cilvēkam ir iespēja ieelpot šo radona gāzi. Tāpēc vēdināšana un ventilācija ir svarīga lieta, lai radona gāzi samazinātu. Un no tās daudzuma atkarīgs, kāds ir risks. Bet nav tāda konkrēta skaitļa, lai pateiktu, kad risks ir bīstams cilvēka veselībai. Ir noteikts līmenis, kad būtu jādomā par aizsardzības mehānismiem. Katram cilvēkam šis riska līmenis var būt citāds vai bīstamība lielāka. Tās, arī starptautiski tiek minēts, ir elpvadu saslimšanas, kā rezultāts ir plaušu vēža risks. Bet es saku – tas ir risks. Tas nenozīmē, ka tas iestājas. Un īpaši ir uzmanība jāpievērš tiem cilvēkiem, kas smēķē, jo tas pastiprina iespēju dabūt plaušu vēzi – smēķēšana kombinācijā ar radona gāzi."

Nākamos radona gāzes mērījumus Latvijas reģionos plānots veikt 2030. gadā.

VVD gan atzina, ka pašlaik tam nepietiek iekārtu tik apjomīgam pētījumam, tāpēc dienests mēģinās pieteikties kādā starptautiskā projektā vai lūgs naudu no valsts budžeta. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti