Krustpunktā

Krustpunktā: Eiropas drošība bez ASV aizmugures - cik reāls šāds scenārijs

Krustpunktā

Krustpunktā: Krievija izsludina starptautiskā meklēšanā arī Latvijas politiķus

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu

Ašeradens: Nodokļi no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu

Latvijā ir augstāki darbaspēka nodokļi nekā pārējās Baltijas valstīs, tādēļ koalīcija apspriež, kā to izlīdzināt, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem, un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā jāiesniedz ziņojums, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza.

"Izvērtējām, vai bija pareiza politika atstāt visu peļņu uzņēmumu rīcībā, neprasot nodokli par to, kamēr tiek izmaksātas dividendes. Šķiet, ka tas ir bijis pareizs solis, jo banku kreditēšana bijusi ļoti konservatīva, maigi izsakoties, un tas [peļņa] bijis vienīgais attīstības resurss uzņēmumiem," sacīja Ašeradens.

Tāpat liela uzmanība pievērsta darbaspēku nodokļu politikai.

"Latvijā darbaspēka nodokļi ir augstāki nekā pārējās abās Baltijas valstīs.

Meklējam veidus, kā varētu pietuvoties Baltijas valstu risinājumiem, bet jāsaka – tas ir naudietilpīgs risinājums. Mēģinām atrast veidu, kā tas pēc iespējas mazāk ietekmētu pārējos nodokļus, bet kopējā nodokļu politikas loģika saka, ka nodokļi no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu," norādīja Ašeradens.

Koalīcijā vēl notiek diskusijas par labāko scenāriju, vienošanos cer panākt līdz nākamajai trešdienai, taču ideja ir absolūti skaidra.

"Mums tas ir jādara. Viens ir konkurētspēja, bet otra lieta – darbaspēka deficīta dēļ mums saglabājas liels spiediens uz darba algu pieaugumu. No darbinieka viedokļa raugoties, protams, ir patīkami, ja alga aug par 8–12% gadā, bet, ja esi uzņēmējs un ja inflācija ir zema, ir jākonkurē starptautiskajos tirgos, tad ilgstoši ar šādu cenu šķēri nevar noturēties, tāpēc jāstrādā gan darbaspēka mobilizācijas virzienā, gan jāsaprot, kā atslogot uzņēmējus," skaidroja Ašeradens.

Uz jautājumu, vai tiks lemts arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti līdz kaimiņvalstu līmenim, finanšu ministrs bija izvairīgs: "Tiklīdz tiksim galā ar darbaspēka nodokļu dizainu, tad varētu atbildēt. Šāds priekšlikums ir apspriešanā (..) Pašlaik notiek politiska diskusija, kā virzīties uz priekšu."

Savukārt kontekstā ar pašvaldību finansēšanas modeļa izmaiņām izskan priekšlikums daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalīt pēc darba vietas. Lai gan to varētu vērtēt, pēc Ašeradena domām, ir risks, ka tad visa nauda pārvirzītos uz centru un reģionos būtu vēl grūtāk.

Vēl viens šā gada "lielais jautājums" būs izdienas pensiju sistēma, kas, pēc ministra domām, būtu jārevidē, izvērtējot, kam tādas pienāktos, būtu arī jāpalielina izdienas pensijas vecums. 

"Budžets nākamajam gadam nebūs vienkāršs," rezumēja Ašeradens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti