Kopš Valkā ir slēgta slimnīca, valcēniešiem uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām pamatā nākas mērot 50 kilometru garo ceļu uz Vidzemes slimnīcu. Ja nav sava transporta, tad, kā stāsta valcēnieši, ir jāizmanto vēl arī pilsētas autobuss Valmierā, jo slimnīca atrodas ārpus pilsētas.
Valcēniete: "Mēs uz Valmieru braucam. Slimnīcas te nav, nekā nav, jābrauc uz Valmieru vai uz Igauniju, vienīgi tā, citas izejas nav. Tas nozīmē, ka tie ir papildu izdevumi. Nu nav patīkami, grūti mums ir šeit. Ja vajag kaut kādas medicīniskās komisijas, tad uz Rīgu. Pie ginekologa es braukšu uz Valmieru."
Bet turpat blakus kaimiņpilsētā – Valgā – ir moderna slimnīca ar plašu pakalpojumu klāstu. Valcēniešu vērtējumā – tas būtu risinājums.
Valcēniete: "Viennozīmīgi labi, ja būtu Valgā. Tomēr ir lētāk, cik ir 50 kilometri un cik ir te. Paldies dievam, ir igauņi, tur bez rindas var dabūt rentgenu, vēl kaut kādus izmeklējumus. Tur ir ļoti ātri rentgenu iziet, otrā dienā tev jau viss kārtībā, tur igauņiem vispār cepuri nost!"
Valkas ģimenes ārste Inga Nātra stāsta, ka pacientu ir ļoti daudz, bet problēmas sagādā nokļūt uz izmeklējumiem pie speciālistiem, tāpēc Valgas slimnīcā būtu plašākas iespējas: "Lai nokļūtu pie speciālista uz izmeklējumiem, tas ir ļoti sarežģīti šobrīd. Cik mēs varam, mēs darām uz vietas savā praksē, bet ģimenes ārsts jau nespēj atrisināt visas veselības problēmas. Tā kā ir vajadzīga kolēģu palīdzība, ir vajadzīgi izmeklējumi, lai nekļūdītos un sniegtu vajadzīgo palīdzību."
Speciālisti saskata vairākas problēmas
Problēmu izpēti veic Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki. Jau ir bijusi darba vizīte Valgas slimnīcā un arī saruna ar Valkas ģimenes ārstiem. RSU vecākā pētniece Daiga Behmane saskata vairākas problēmas:
"Lielākie šķēršļi ir veselības aprūpes tarifi, jo, kā zināms, pārrobežu veselības aprūpē tā dalībvalsts, kuras iedzīvotājs vēlas saņemt pakalpojumu citā valstī, apmaksā pakalpojumu tādā līmenī, kāds ir pakalpojuma tarifs šajā valstī.
Konkrēti Igaunijā tarifi ir lielāki, tātad Igaunijā veselības aprūpes pakalpojums ir dārgāks, kas nozīmē, ka mūsu Nacionālais veselības dienests sedz tikai daļu no šī pakalpojuma un Latvijas iedzīvotājam ir jāmaksā klāt."
Kā otru problēmjautājumu Behmane uzsver veselības pakalpojumu organizāciju:
"Piemēram, Igaunijā daudz labāk darbojas e-veselības sistēma. Igaunijā pacientu aprūpes plāni ir pieejami elektroniskā veidā e-veselības sistēmā, Latvijā mums šādu plānu nav."
Vēl būtiska problēma, kā uzsver ģimenes ārste Inga Nātra, ir valodas barjera:
"Valodas ir dažādas, bet saziņa medicīnā ir ļoti svarīga, vienam otru saprast un nepārprast. Izmeklējums ir viens, to mēs saņemam un paši varam izlasīt, saprast, bet ārsta konsultācijā ir vajadzīga pacienta un ārsta komunikācija. Ja varētu šo lietu attīstīt, tad tas būtu pozitīvi."
Projekta mērķis ir apzināt šos šķēršļus un meklēt risinājumus. Pati svarīgākā joma ir neatliekamā palīdzība, norādīja Behmane:
"Valgas slimnīca ir gatava sniegt neatliekamo palīdzību, bet jautājums ir tālāk par šo procesu. Piemēram, pacientam ir lauzta kāja – to var konstatēt, var uztaisīt rentgenu, var diagnosticēt, bet ko tālāk darīt? Vai šī kāja tiks tālāk ārstēta Valgā? Vai pacientam būs jābrauc uz Valmieru? Tā kā ir daudz tādu risināmu, tieši organizatorisku jautājumu."
Nākamajā piektdienā, 23. februārī, RSU pētnieki tiksies ar iedzīvotājiem un ar apkopoto informāciju iepazīstinās arī Veselības ministriju.
