Rīgas domes (RD) paspārnē esošā Investīciju un tūrisma aģentūra K. K. fon Stricka villā organizēja sanāksmi, kas iestiepās naktī uz ceturtdienu, 14. decembri un ko ambiciozi nosauca par Rīgas Naktsdzīves forumu – kā tika formulēts, lai iegūtu sabiedrības, uzņēmēju un nozaru ekspertu viedokļus par Rīgas dzīvi nakts laikā.
Pasākums nebija publiski izziņots, un arī mediji uz to netika aicināti. Viesu vidū gan bija vairāki bāru un naktsklubu īpašnieki, arī Latvijas Bāru asociācijas valdes pārstāvji, tomēr uzaicināti tikai Apkaimju biedrībās iesaistītie. RD pārstāvēja Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina no "Kustības Par!", kas savā uzstāšanās runā stāstīja, ka virzījusi naktsmēra ideju jau kopš 2021. gada. Ar to gan neesot sekmējies, jo aktualizējušās citas tēmas – kovida pandēmija, pēc tam karš Ukrainā, kura sekas atbalsojās arī Latvijas ekonomikā.
Tagad varētu būt brīdis atkal atgriezties pie šī jautājuma, jo Rīgā neesot "nakts laika politikas" – ne dokumentu, ne rīcības plāna naktsdzīves reglamentēšanai, sacīja Geikina.
Nīderlandē naktsmērs ar savu nakts padomi
Groningenas naktsmērs Merilins Polmans Latvijas Radio skaidroja, ka Nīderlandē pirmais naktsmērs parādījies jau 2000. gadu sākumā.
"Pēc tam lieta kļuva vēl nopietnāka. Kopā ar 10 citām pilsētām mums ir izveidota Nīderlandes nakts alianse, ir arī klubu komisijas un nakts uzraugi. Es esmu oficiāls naktsmērs, un man ir sava nakts padome. Situācija atšķiras no pilsētas uz pilsētu – kā nu cilvēkiem labāk patīk. Mūsu gadījumā tas patiešām labi strādā. Ir izveidots arī starptautisks naktsmēru tīkls – no Ņujorkas līdz Bogotai Kolumbijā un līdz pat Sidnejai. Īpaši kopš kovida laikiem ir attīstījusies globālā kustība, lai parādītu naktsdzīves vērtību iepretim "dienasdzīvei"," pastāstīja Polmans.
Polmans norādīja, ka viņš esot tilts starp politiķiem, starp naktsdzīves profesionāļiem, kas šajā biznesā pelna naudu, un starp sabiedrību.
Groningenā, kas ir universitātes pilsēta, kur studenti sastāda trešdaļu iedzīvotāju, gan neesot problēmu ar naktsdzīves radīto troksni, par ko izskan sūdzības Rīgā. Naktsdzīve tur jau 100 gadu ir koncentrēta vienā rajonā, kura iedzīvotājiem – pamatā studentiem – ir skaidrs, ka viņi ir apmetušies mežonīgā ballīšu vietā.
Naktsmērs, kurš pats ir strādājis izklaides industrijā, vairāk gan izklausījās pēc izklaides vēstnieka. Tostarp viņš lepojās, ka viņa pilsētā naktsklubiem pat neesot vajadzības noteikt fiksētu darba laiku, kā tas ir, piemēram, Amsterdamā. Tomēr sastopami citi izaicinājumi – viņa komandā ir cilvēki, kas monitorē seksuālu apdraudējumu naktsdzīves laikā vai arī problēmas ar narkotikām.
Citviet naktsmēri palīdz risināt arī problēmas ar telpu skaņas izolāciju, lai troksnis mazāk traucētu citu cilvēku mieram, piemēram, Berlīnē naktsklubu "iepakošanu" finansiāli atbalsta pašvaldība.
Par nepieciešamību Rīgā domas atšķiras
Ja naktsmērs Rīgā, kas atbalstītu uzņēmēju intereses, likās ļoti simpatizējošs bāru un naktsklubu saimniekiem, tad ne tik ļoti šāda amata izveidi atbalstīja kustības "Naktsmieru Rīgai" dalībnieki, kuri šogad ir iebilduši pret izklaižu vietu radīto troksni un pat panākuši izmaiņas likumdošanā, lai atkal par trokšņošanu naktī varētu sodīt juridiskas personas, kas ilgstoši nemaz nebija iespējams.
"Naktsmieru Rīgai" vadītāja Maija Krastiņa norādīja, ka pilsētā būtu svarīgāk sakārtot citas lietas:
"Lielākais jautājums – kāpēc mums vajag tieši naktsmēru, kāpēc ir tāds uzsvars uz nakti, nevis uz kultūras vai izklaižu piedāvājumu? Ja mēs tik ļoti izdalām vienu jomu, tikpat labi varētu meklēt neizvāktā sniega vai nepārejamo ielu mēru.
Ja nopietni, ieklausāmies uzņēmējos – varbūt vajadzētu cilvēku, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības atbalstīšanu. Ir daudzas svarīgākas lietas, kas ir primāras, lai pilsēta attīstītos un kļūtu visiem patīkama."
Kustība "Naktsmieru Rīgai" arī paudusi neizpratni, kāpēc pasākums, kur sprieda par naktsdzīves mēra nepieciešamību, netika izziņots publiski. Kā uzskata "Naktsmieru Rīgai", tas ir iemesls, kāpēc pasākumā iedzīvotāji mazākumā tika konfrontēti ar izklaides vietām, kuras gadiem ignorē šo pašu iedzīvotāju intereses.
Krastiņa sarunā ar Latvijas Radio tomēr piekrita, ka naktsmērs būtu laba ideja, ja tas būtu cienījams cilvēks, kurš patiešām spētu salāgot visu pušu intereses.
Arī Latvijas Radio ielās aptaujāto rīdzinieku viedoklis par šāda amata nepieciešamību atšķīrās.
Ļautu ievēlēt sabiedrībai
Groningenas naktsmērs skaidroja, ka viņš pirms pieciem gadiem ir ievēlēts interneta balsojumā, tad klātienes balsojumā, un pēc tam vēl gala izvēli izdarījusi žūrija.
Tomēr naktsmēru izvēle dažādās pilsētās varot atšķirties – vienā vietā to atrod pašvaldība, citur – nevalstiskais sektors, bet vēl citur izvēle tiek veikta institūciju partnerībā.
Geikina stāstīja, ka viņas pārstāvēta komiteja naktsmēra posteņa izveidi atbalstot vienbalsīgi.
Šo pārvaldības funkciju varētu īstenot un finansēt pašvaldība, bet naktsmēru ļautu ievēlēt sabiedrībai.
