Interesenti var pieteikties Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē www.president.lv. Šobrīd Rīgas pils apmeklējumam var pieteikties noteiktos datumos novembrī, decembrī un 2024. gada janvārī. Savukārt kolektīvie Rīgas pils apmeklējumi jāpiesaka e-pastā [email protected]. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Ekskursijā pieejams arī audiogids latviešu, angļu un ukraiņu valodā.
Šodien pili apskatīt devās jaunsargi, skauti un mazpulcēni no dažādām Latvijas vietām. Pirmā pieturvieta – Dāvanu zāle, kurā apskatāmas Latvijas prezidentu saņemtās dāvanas.
"Protams, ne visas, tikai daļa no saņemtajām dāvanām, sākot no pirmā atjaunotās Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa dāvanām," pastāstīja Valsts prezidenta kancelejas fonda glabātāja Inese Selmane.
Nākamā apmeklētāju pieturvieta bija Valsts svētku zāle. Tā izveidota 1938. gadā, gatavojoties Latvijas valsts 20 gadu jubilejai, lai varētu svinēt vērienīgus svētkus. Pēc Svētku zāles apskates ceļš veda uz Balto zāli, bet pirms tam ar apmeklētājiem sasveicinājās prezidents.
Prezidents uzsvēra, ka cilvēkiem varētu interesēt redzēt Rīgas pili no iekšpuses: "Es ļoti gaidu mūsu kaimiņus atpakaļ 2025. gadā – Nacionālo Vēstures muzeju. Ļoti ceru, ka Vēstures muzejs atgriezīsies ar plašām, interesantām ekspozīcijām, tad jau cilvēkiem būs pavisam interesanti."
Papildus tam Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā bibliotēka papildināta ar jauniem Valsts prezidenta institūcijas fonda dokumentiem. Kopumā digitalizēti jau 375 vēsturiskie dokumenti. To vidū 20. gadsimta starpkaru Valsts prezidenta sekretariāta darbinieku dzīves gājumi un iestādes budžets, Valsts prezidenta pavēļu un rīkojumu žurnāli, ar ordeņiem un goda zīmēm apbalvoto personu saraksti, apkopojumi par izsludinātajiem likumiem un apžēlošanas lietas.
Tāpat sabiedrībai pieejamas sarakstes un fotogrāfijas par Valsts prezidenta vietas izpildītāja Jāzepa Rancāna (1947–1969) darbību trimdā. Digitalizēta arī Valsts prezidenta vietas izpildītāja Paula Kalniņa (1944–1945) biogrāfija.
Vēsturisko Valsts prezidenta institūcijas dokumentu digitalizēšana tika aizsākta institūcijas simtgades atzīmēšanas ietvaros 2022. gadā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Nacionālo bibliotēku.
KONTEKSTS:
Kad 1922. gada 14. novembrī ar 92 pirmās Saeimas deputātu balsīm par pirmo Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja līdzšinējo Satversmes sapulces prezidentu Jāni Čaksti, formāli tika ieliekti pamati arī Valsts prezidenta institūcijas izveidei.
