Par bija 61 deputāts, bet pret balsoja 26. 8 deputāti balsojumā atturējās.
Iniciatīva portālā "ManaBalss.lv" iesniegta 2016. gada 16. maijā, un līdz 2023. gada vasarai to parakstījuši gandrīz 13 000 pilsoņu.
Iniciatīvas autors Andris Šimfs no organizācijas "Vecāku alianse" apgalvo, ka Stambulas konvencija, kas paredz sieviešu un bērnu sargāšanu no vardarbības, Latvijā nav jāratificē, jo likumi jau šobrīd sargā jebkuru personu no vardarbības, bet Stambulas konvencija "papildus uzliek valstij smagu finansiālu, organizatorisku un ideoloģisku apgrūtinājumu, pieprasot fundamentāli pārveidot sabiedrības struktūru visās tās dzīves jomās".
Tā vietā esot pilnvērtīgi jārealizē jau esošie normatīvie akti un jāveicina izpratne par to, ka katra cilvēka dzīvība un veselība ir vērtība, norādījis iniciatīvas autors.
Šimfs lūdz Saeimu izskatīt iniciatīvu un rast risinājumu neratificēt Stambulas konvenciju un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju.
"Latvija, nepievienojoties Stambulas konvencijai,
izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības, un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas," norādījis iniciatīvas autors.
Saeimā diskusijas par sociālā dzimuma jēdzienu un vecāku tiesībām
Saeimā par Stambulas konvenciju izteicās deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), norādot, ka vardarbību pret sievietēm aizsargā likumi, savukārt tiem deputātiem, kuri nobalsos par Stambulas konvencijas ratificēšanu, jārēķinās, ka viņu nākamajā Saeimā vairs nebūs. Arī Saeimas deputāte Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā") pauda, ka Latvijas likumdošana jau tagad atbilst konvencijas prasībām attiecībā pret vardarbību. Savukārt Stambulas konvencijas būtiskākā daļa, ko mēdzot noklusēt tās virzītāji, esot ar dzimtes ideoloģiju saistīta, izriet no Petravičas sacītā.
"Negribu bēgt no dušas, kurā ir ielauzies vīrietis, kurš apgalvo, ka viņa ir sieviete," sacīja Petraviča.
Tikmēr deputāts Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts"), aicinot balsot par iesnieguma virzīšanu izskatīšanai komisijā, sacīja, ka ciena ideoloģiskos pretiniekus, tomēr viņš aizstāv konservatīvas vērtības un to, ka "man kā vecākam ir tiesības izvēlēties, ko es savam bērnam gribu ļaut mācīties un ko neļaut". "Ar Stambulas konvencijas ratifikāciju man šīs tiesības zudīs," sacīja Batņa. Deputāts piebilda, ka Stambulas konvencija paredz, ka skolu mācību materiālos jāparedz sociālā dzimuma jēdziens.
Savukārt Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) atgādināja, ka jautājumi par Stambulas konvenciju skatīti parlamentā dažādos līmeņos, turklāt arī Satversmes tiesa secinājusi, ka Stambulas konvencija atbilst Satversmei.
KONTEKSTS:
Latvija jau pirms septiņiem gadiem ir parakstījusi, bet joprojām nav ratificējusi Stambulas konvenciju. Šis jautājums ik pa laikam parādās politiskajā dienas kārtībā, taču konvencijas ratifikācijai nekad nav bijis pietiekama atbalsta Saeimā, pēdējo reizi to neizdevās iekustināt šogad maijā, kad Stambulas konvencijas ratifikācija aktualizējusies pēc traģēdijas Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš pēc ilgstošiem draudiem un vajāšanas nogalināja bijušo sievu.
Par konvenciju rosināja lemt opozīcijā esošā partija "Progresīvie", nekavējoties to ratificēt mudināja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Lai gan sešas Eiropas Savienības (ES) valstis, ieskaitot Latviju, nav ratificējušas Stambulas konvenciju par vardarbības novēršanu pret sievietēm, to ir izdarījusi Eiropas Savienība.
