Ideja par šādu reisu atjaunošanu igauņiem radās tieši pieprasījuma dēļ, jo kaimiņvalsts iedzīvotāji jau tagad bieži apmeklē Latviju – te ir lētākas preces un arī kultūras pasākumi šķiet saistoši.
Pērnavas apriņķa sabiedriskā transporta centra vadītājs Andruss Kerpuks par vēsturi varēja pastāstīt vairāk: "Sabiedriskā transporta sektorā strādāju kopš 1985. gada un ļoti labi atceros pirmsākumus pirms deviņdesmitajiem gadiem. Tad no Igaunijas uz Latviju bija daudz autobusu maršutu. Mums bija aptauja Limbažos, kur 95% cilvēki norādīja, ka viņiem šāds pakalpojums interesētu. Lielākā daļa saka, ka izmantos biežāk nekā reizi mēnesī."
Arī Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns apstiprināja, ka igauņu ideja ir ļoti laba: "Viņi ir realizējuši projektu, protams, to vēl vajag apspriest attiecīgajās institūcijās."
Ideju atbalsta arī Vidzemes iedzīvotāji.
Tamāra: " Jā, būs ļoti laba ideja, tāpēc ka Igauņi brauc uz Valmieru, mēs braucam uz Tartu, Pērnavu, tālāk arī esam bijuši."
Ļuba: "Domāju, ka ļoti noderīgs pakalpojums, jo daudzi brauc no Igaunijas uz Latviju un otrādi."
Plānots, ka pirmie maršruti viena gada garumā testa režīmā sāktu kursēt pavasarī, turklāt par brīvu. Vidzemes plānošanas reģionā cer, ka autobusa maršruti kursēs uz Valmieru, Alūksni, Valku, Staiceli, Limbažiem un Aloju.
Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede gan atzina, ka Latvijā ar plānošanu ir sarežģītāk: "Mums, atšķirībā no igauņiem, starptautiskā transporta plānošana ir centralizēta. Tagad ir modē sporta veids basketbols, – bumba tagad ir Autotransporta direkcijas rokās."
Autotransporta direkcijā Latvijas Televīzijai tikmēr neko konkrēti par rīcību pastāstīt nevarēja, vien rakstiski norādot, ka atbalsta projektu un "tas ir labs datu avots gan turpmākai lēmumu pieņemšanai par šādu savienojumu lietderību un pamatotību, gan atklātu normatīvā regulējuma pilnveides nepieciešamību un iespējamos virzienus".
Tikmēr Vidzemes pārvadātāja, SIA "VTU Valmiera" priekšsēdētājs Aigars Vītols saredz vairākas problēmas un neskaidrības projektā.
"Kurš veiks pārvadājumus, kurās pilsētās, kādas būs pieturvietas? Vai šie pārvadājumi tiks veikti no punkta Igaunijā, piemēram, no Pērnavas pilsētas Igaunijā līdz Valmieras pilsētai? Vai šiem pārvadātājiem ir vai būs tiesības uzņemt pasažierus arī pa ceļam? Kas notiek ar biļešu tirdzniecību? Kurš tirgos biļetes, kuras valsts ieņēmumi būs – Latvijas vai Igaunijas?"
Vītols uzskata, ka šis projekts drīzāk izskatās pēc naudas apguves projekta: "Ir finansējums – brauksim, nebūs finansējuma – tad skatīsimies, ko darīt tālāk."
Projekta izmaksas ir 375 000 eiro, no kuriem 300 000 eiro pieprasīti no Igaunijas–Latvijas programmas. Atlikusī summa jāpiemeklē abu valstu sabiedriskā transporta centriem un, iespējams, arī valdībām.
