ĪSUMĀ:
- LIZDA rosina noteikt – streika vienošanās neizpildes gadījumā valdībai jāatkāpjas.
- Iniciatīva nodota vērtēšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
- LIZDA gatava diskutēt, vai jādemisionē nozares ministram vai visai valdībai.
- Šo normu arodbiedrība piedāvā attiecināt uz nākotnes situācijām.
- IZM un Valsts kanceleja neredz nepieciešamību noteikt obligātu demisiju.
- Valsts kanceleja: varētu uzlabot streika sarunu, protokola un informācijas apmaiņu.
- Premjere: Rezultātu var panākt, ja ir saruna; ja ir pretnostatīšana, saruna neveidojas.
Pedagogu arodbiedrība uzstāj – jānostiprina atbildība un jāparedz demisija
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā trešdien, 14. februārī, skatīta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rosinātā iniciatīva, kuras mērķis ir grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu un tajā noteikt, ka streika vienošanos neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos.
Parakstu vākšana par šo iniciatīvu sākta izglītības darbinieku streika pirmajā dienā, kas bija pērn 24. aprīlī, un vajadzīgo parakstu skaits savākts vien dažās dienās.
Saeima jau ir skatījusi šo iniciatīvu pērn, kad tika pausts, ka šādā situācijā valdības atkāpšanās ir nesamērīgs risinājums, tomēr toreiz atbildīgā komisija iniciatīvu sniedza uz tālāku izskatīšanu jau citai komisijai.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka situācija, par kuru runāts iniciatīvā, bija izveidojusies ar pedagogu prasībām – tika izvirzītas streika prasības, izveidota izlīgšanas komisija, panākti kompromisi un Ministru kabinets vienbalsīgi apstiprināja protokollēmumu par streika vienošanos, taču valdība toreiz visas streika vienošanās neesot izpildījusi.
Arodbiedrības ieskatā būtu jāgroza Saeimas kārtības rullis, nosakot kārtību, kādā Saeima izvērtē streika vienošanās izpildi vai neizpildi.
Amatu zaudēšanai esot jābūt noteiktai Ministru kabineta iekārtas likumā kā obligātai, nevis iespējamai, kad Saeima būtu izvērtējusi streika vienošanās izpildi vai neizpildi.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga klāstīja, ka "var ieslēgt instrumentu, ka opozīcija prasīs demisiju ar pamatojumu, bet koalīcija tās stabilitātes vārdā, piedodiet, norīs to krupi, un tas ministrs kā sēdēja savā amatā, tā sēdēs valdības stabilitātes dēļ".
"Tāpēc mēs lūdzam – ja ir nacionāla līmeņa streiks, kurā piedalās vairāki desmiti tūkstoši, un ja ir paspiesta roka, ir fiksēts juridiski, un
ja to nepilda, tad kādam ir jāuzņemas atbildība; vai tas ir nozares ministrs, vai tā ir valdība kopumā – mēs esam gatavi par to diskutēt," sacīja Vanaga.
Arodbiedrība uzsvēra, ka šī iniciatīva neattiektos uz konkrēto kolektīvo strīdu, kad LIZDA pieteica streiku, bet gan nākotnē attiektos uz visām nozarēm, kas nonāktu šādā situācijā.
Lai gan arodbiedrība pārmet, ka streika prasības nav izpildītas noteiktajos termiņos, Izglītības un zinātnes ministrijas tā laika pārstāvji pauda nostāju, ka bijušas izpildītas visas prasības. Un arī šobrīd izsakās līdzīgi.
IZM, Valsts kanceleja un premjere neredz nepieciešamību noteikt obligātu demisiju
Komisijas sēdē gan atbildīgās ministrijas, gan arī Valsts kanceleja pauda, ka neredz nepieciešamību pēc regulējuma, kas paredzētu Ministru kabineta atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā, jo kolektīvo strīdu esot iespējams risināt jau ar esošo likumdošanu.
Šī brīža mehānisms, kā var turpināt streiku, esot samērīgs, bet varētu strādāt pie streika sarunu, protokola un informācijas apmaiņas kvalitātes uzlabošanas.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga norādīja, ka streika prasības esot izpildītas, un vienīgais līdz šim strīdīgāk vērtētais, diskusiju raisošais punkts par pedagogu slodžu sabalansēšanu tiekot pildīts un nekādu diskusiju neesot.
"Es absolūti varu piekrist, ka būtu jādomā par to, kā mēs potenciāli varētu uzlabot sarunu procesu. Mēs piekrītam, ka būtu jādomā par kādu mehānismu, kā nodrošināt izpildes kontroli, jo ir bijušas situācijas, kad mēs savstarpēji neesam varējuši vienoties par to, vai punkts ir izpildīts vai nav. Interpretācijas ir atšķīrušās, un tādā gadījumā ir bijušas diskusijas par to, ka varbūt nepieciešams vērsties tiesā, bet sarunu un dialoga ceļā mums līdz šim ir izdevies nonākt pie tā, ka mēs uz lietām raugāmies vienādi," klāstīja Reinberga.
"Jau šobrīd Saeimai ir tiesības kontrolēt Ministru kabinetu, kam tauta ir devusi uzticību, [..] mūsuprāt, šobrīd tāds papildu regulējums nebūtu nepieciešams," pauda IZM pārstāve.
Komisijas sēdē nolemts, ka Valsts kancelejai tiks nosūtīta vēstule, uz kuru būs nepieciešams atbildēt, – kādā veidā risināt šos strīda jautājumus un kā ir iespējams konstatēt, vai tiek pildītas streika prasības. Un tad attiecīgi šo jautājumu atdos atbildīgajai komisijai tālākai vērtēšanai.
Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma", vērtējot LIZDA ierosinājumu grozīt valdības iekārtas likumu, ka streika vienošanās neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos, sacīja: "Tad mums būs kā Francijā un citur, ka būs ilgi jāstreiko."
"Ja sarunas vairs nav un ir divu pušu pretnostatīšana, diez vai ir labs galarezultāts. Rezultātu var panākt, ja ir abu pušu saruna, ja spēj vienoties, saprast, kādas ir vajadzības. Ja ir pretnostatīšana, saruna neveidojas," norādīja Siliņa, piebilstot, ka, piemēram, ar lauksaimniekiem sarunu izdevās izveidot.
