ĪSUMĀ:
- Zemkopības ministrijas sagatavoto grozījumu virzībai ir gara vēsture, virzību sāka 2017. gadā.
- Krievijas kara pret Ukrainu pastiprinātā energocenu krīze ļāva grozījumus pieņemt 2022. gadā.
- Jau uzreiz pēc pieņemšanas dabas aizstāvji vērsa uzmanību, ka nav izvērtēta ietekme uz vidi.
- Pieteicēji uzskata – valsts nerūpējas par vides saglabāšanu; uzskata, ka grozījumi jāatceļ.
- Zemkopības ministrs neredz iemeslu grozījumu atcelšanai.
Izmaiņas virzīja jau 2017. gadā
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pirmā valdība 2022. gada vasarā pieņēma lēmumu atļaut cirst jaunākus kokus. Samazināts pieļaujamais koku ciršanas diametrs – priedei no 39 līdz 30 centimetriem, eglei no 31 līdz 26 centimetriem, bērzam no 31 līdz 25 centimetriem.
ST to trešdien sāka vērtēt, bet šo Zemkopības ministrijas sagatavoto grozījumu virzībai ir garāka vēsture. Ministrija šīs izmaiņas virzīja jau 2017. gadā un arī 2019. gadā, bet abas reizes tās valdībā noraidītas tieši pietiekami neizvērtēto vides risku dēļ.
Savukārt karš Ukrainā šo jautājumu pasteidzināja, un 2022. gadā, tolaik zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) vadībā, grozījumi atkal nonāca valdībā un tika pieņemti.
Dabas aizsardzības organizācijas vērsa uzmanību, ka nav izvērtēta ietekme uz vidi un, kāpinot koku ciršanas apjomu, tiks noplicināta dabas daudzveidība mežos. Savukārt valdība lēmumu pamatoja ar enerģētikas krīzi un vajadzību palielināt tieši šķeldas ieguvi. Pret lēmumu notika arī vides aktīvistu pikets pie Ministru kabineta, pēcāk dabas organizācijas vērsās ar prasību ST, un par šiem noteikumiem tika ierosināta lieta pret valsti.
Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiek vērtēts ST.
Pieteicēji uzskata – valsts nerūpējas par vides saglabāšanu
Lietas pieteicēju galvenos iebildumus uzsvēra Latvijas Dabas fonda pārstāve Baiba Baltvilka: "Šie grozījumi paredz to, ka varēs cirst krietni jaunākus kokus. Piemēram, pie konkrēta diametra, teiksim, kādu priežu mežaudzi var cirst pēc 100 gadu vecuma, bet pēc šiem grozījumiem to varēs cirst 10 un pat 25 gadus ātrāk. Līdz ar to samazināsies vēl vairāk vecu un bioloģiski vērtīgu mežu īpatsvars Latvijā, un aizvien palielināsies mežu fragmentācija, un arī mežs nevarēs tik pienācīgi pildīt tās funkcijas, kas saistītas ar klimata un ekosistēmu stabilizāciju. Vienmēr visas vides organizācijas un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir norādījušas uz potenciāli negatīvo ietekmi, bet šie ieteikumi netika ņemti vērā, un lielā slepenībā un ātri 2022. gadā pirms Jāņiem noteikumi tika pieņemti."
Pieteicēji uzskata, ka valdības lēmums pārkāpj Satversmes 115. pantu, kas nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Tāpat pieteicēju pārkāpts arī "līdzdalības princips", pauda Baltvilka.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norādīja: "Pārāk bieži mēs politiskā līmenī uz mežu skatāmies kā uz tādu koku audzētavu. Bet uz mežu būtu jāskatās kā uz ekosistēmu, līdz ar to mežs nav tikai koki. Pašreizējais regulējums ved uz ļoti būtisku mežu bioloģiskās daudzveidības noplacināšanos, un diemžēl, 20 gadus strādājot, mēs redzam, ka šis nebūs pēdējais mēģinājums vājināt dabas daudzveidības saglabāšanu uz intensīvākas koksnes ieguves rēķina."
Šobrīd grozījumi ir spēkā, un dabas aizsardzības organizācijas uzskata, ka tie ir jāatceļ.
Tāpat tiesas sēdē Pasaules Dabas fonda pārstāvis Jānis Rozītis vērsa uzmanību uz to, ka dialogs ar lēmumu pieņēmējiem un industriju nenotiek, jo mērķi atšķiras un kompromisi netiek meklēti. Rozītis uzskata, ka ar šo valdības lēmumu atbalstītas citu valstu, nevis pašmāju ekonomika.
"Es pielīdzinu šo šīs dienas diskusiju tādam tiesiskajam postam, līdzīgi kā tas pirms vairākām desmitgadēm notika Latvijā saistībā ar mazajām hidroelektrostacijām uz Latvijas upēm. Tas ir apmēram tāds pats tiesiskais posts, ko radīt dabai, konkrēti izmainot dabas sistēmas un reizē radot arī neērtības Latvijas sabiedrībai. Nekas neliecina, ka pēkšņi būtu vairāk palikusi šķelda Latvijā vai granulas. Mēs esam saglabājuši lielus apjomus šķeldai un granulai, un esam kāpinājuši zāģbaļķu izvedumu. Tas nozīmē, ka ar šiem grozījumiem mēs esam balstījuši citu valstu ekonomikas," sacīja Rozītis.
Zemkopības ministrs neredz iemeslu grozījumu atcelšanai
Tikmēr esošais zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), iepriekš Latvijas Radio komentējot Gerharda laikā pieņemtos grozījumus, atzina, ka neredz iemeslu to atcelšanai.
Krauze norādīja: "Pirmkārt, no ekonomiskā viedokļa tie grozījumi bija nepieciešami, bet Satversmes tiesas spriedumu es ar lielu interesi gaidu, jo mēs runājam par saimnieciskiem mežiem, un šo mežu stādīšanas mērķis jebkuram – privātai personai, valsts mežiem vai juridiskai personai, ir šo mežu nozāģēt, kad tas izaug, un gūt peļņu. Tajā brīdī, kad ieguldām naudu un apstādām izcirtumu, mūsu mērķis nav šos kokus atdot dabai, un skaidrs, ka, ātrāk šos kokus nocērtot, tas ir labāks lietaskoks."
Arī zvērināts advokāts, Ministru kabineta pārstāvis Kristaps Zaķis uzsvēra, ka valsts nepiekrīt tam, ka konkrētie grozījumi būtu jāatceļ: "Par ko ir strīds? Strīds ir tikai par centimetriem, bet tas jau nav vienīgais, par ko ir jārunā. Ieguvums ir pavisam vienkāršs. Tā ir mežu vērtības celšana, kas bija pamats šiem te noteikumiem. Mežu vērtības celšana ir ieguvums privātajiem īpašniekiem, bet tas nav vienīgais ieguvums. Dzīvnieciņi un putniņi, kā jūs to nodēvējāt, viņu intereses arī ir ņemtas vērā."
Šo Zemkopības ministrijas izstrādāto grozījumu anotācijā tolaik lasāms, ka, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, ministrija tolaik konstatējusi, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.
Tiesas sēdē Zemkopības ministrijas Meža departamenta eksperte Lelda Pamovska klāstīja, ka apstrīdētajai normai nav būtiskas ietekmes uz vidi, jo meža izstrādes platības esot pieaugušas nebūtiski.
Tāpat grozījumu anotācijā ministrija atsaucās uz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrāk – Latvijas Lauksaimniecības universitāte) izpētīto, ka, mainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 miljoniem eiro, ja notiek mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Šādas izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem eiro.
ST rit pirmā sēde, abas puses – vides organizācijas un valdības pārstāvji – izklāsta savus argumentus, un lietas izskatīšana vēl turpināsies arī februārī un martā, bet lēmums gaidāms līdz aprīļa sākumam.
