ĪSUMĀ:
- Svētdien autobusa un vieglā auto avārijā uz Ventspils šosejas cietuši 18 autobusa pasažieri un vadītājs.
- Avāriju, visticamāk, izraisīja vieglās automašīnas vadītājs, iebraucot pretējā joslā.
- Pārvadātājam nav zināms, vai izmantoja drošības jostas.
- Pārvadātājs gaida policijas lēmumu par avārijas iemeslu, OCTA segs pasažieru ārstēšanu, ja būs nepieciešams.
- Ceļu satiksmes noteikumi paredz – pasažieriem, ja ir drošības josta, jābūt piesprādzētiem.
- Autotransporta direkcija: Var nojaust, ka lielākā daļa autobusu pasažieru drošības jostas nelieto.
Traģiskā avārija notika svētdienas, 12. novembra, vakarā uz Ventspils šosejas, kur saskrējās vieglā automašīna un pasažieru autobuss, kurš bija ceļā no Rīgas uz Kuldīgu. Avārijā vissmagāk cietis autobusa vadītājs, cietuši arī pasažieri, tajā skaita trīs bērni, kas hospitalizēti ar salīdzinoši vieglām traumām, pieaugušie lielākoties guvuši vidēji smagas traumas, bet diviem cietušajiem traumas bija vērtējamas kā ļoti smagas. Policija izmeklē visus notikušā apstākļus.
Vissmagāk cietušos veda uz Rīgas Austrumu slimnīcu, kur bija visaugstākā gatavības pakāpe lielam cietušo pieplūdumam, bet pacientus novirzīja pēc traumu profila arī uz citām iestādēm.
Slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs pastāstīja, ka "mēs šeit uzņēmām trīs pacientus no ceļu satiksmes negadījuma, visi ar daudzām traumām, un viens jau vakarā tika operēts. Pārējiem traumas nopietnas, bet viņu dzīvība nav apdraudēta".
Avāriju, visticamāk, izraisīja vieglās automašīnas vadītājs, iebraucot pretējā joslā un frontāli saduroties ar pasažieru autobusu. Vieglā auto vadītājs nav bijis alkohola reibumā, bet to vēl precizēs ekspertīzē.
Visticamāk, pie vainas bija braukšanas ātrums un laika apstākļi – lietains, tumšs.
"Izmeklēšanas gaitā tiks atjaunoti visi apstākļi un negadījuma mehānisms, bet ir skaidrs, ka tā bija frontāla sadursme, smaga, traģiska avārija," sacīja policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 5. biroja priekšniece Nataļja Kovaļa.
Nav ziņu, vai cietušie pasažieri lietoja drošības jostas
Uzņēmums, kam pieder šis autobuss, ir SIA "Latvijas Sabiedriskais autobuss", kas ir reģionālās vietējas nozīmes un reģionālās starppilsētu pasažieru pārvadātājs.
Uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Maija Lazdiņa Latvijas Radio skaidroja, ka šobrīd tiek gaidīts Valsts policijas lēmums, lai skaidri noteiktu vainīgo un uzņēmums varētu rīkoties.
"Tiklīdz tas būs zināms, tad pasažieri varēs vērsties pie mums, jo mums ir obligātā apdrošināšana, kas palīdzēs segt visus ārstēšanās izdevumus.
Bet katrā ziņā mēs palīdzēsim ikvienam pasažierim, kurš ir cietis šajā traģiskajā avārijā ar informāciju, tā kā mēs pilnīgi noteikti sadarbosimies ar jebkuru, mums jau pirmā informācija nāk, un daži pasažieri, kas atradās autobusā, jau jautā, tā ka mēs jau sniedzam informāciju, bet šobrīd mums ir jāsagaida policijas lēmums," norādīja Lazdiņa.
Lai gan vieglā autovadītājs, kurš, iespējams, izraisīja sadursmi, gājis bojā, viņa atbildība civiltiesiski ir apdrošināta un cietušie varēs saņemt kompensācijas par radītajiem miesas bojājumiem. Lielākā daļa no viņiem jau izrakstīti un ārstējas mājās.
Lazdiņai nav pieejama informācija, cik daudzi no pasažieriem brauciena laikā bija piesprādzējušies, taču viņa norādīja, ka autobuss bija aprīkots ar drošības jostām.
Vai pasažieri bija piesprādzējušies, noskaidros policijas izmeklēšana.
Medijos jau iepriekš ir vairākkārt ziņots par problēmu, ka liela daļa cilvēku, kas pārvietojas ar autobusiem, neizmanto drošības jostas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, neredz tam jēgu, nezina, ka tādas ir, ka tas jādara, vai uzskata, ka autobusā ir drošāk nekā automašīnā, tāpēc tas nav vajadzīgs, un tamlīdzīgi.
Bet saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem pasažieriem, kuru sēdvieta aprīkota ar drošības jostu, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem.
Transportlīdzekļu vadītāju atbildība ir lielāka, jo noteikumi arī paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam, vadot transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, ir pienākums ne tikai būt piesprādzētam, bet arī nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies. Šī norma attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostām.
Autotransporta direkcija: Var nojaust, ka lielākā daļa autobusu pasažieru drošības jostas nelieto
Autotransporta direkcijas pārstāve Sanita Heinsberga Latvijas Radio uzsvēra, ka drošības jostu lietošana autobusos samazina traumatisma gadījumus un palielina iespēju, ka pasažieris negadījuma situācijā ātrāk atveseļosies un arī izdzīvos, ja avārija ir krietni nopietnāka.
"Pēc tādiem ļoti vispārējiem novērojumiem, protams, ka šobrīd nav vēl dziļi iesakņojusies drošības jostu lietošana reģionālajos autobusos kā pamata drošības pasākums,
bet mēs zinām, ka ir autobusa šoferi, kuri katru reizi pirms katra reisa atgādina pasažieriem par šo pienākumu, aicina ievērot šo drošības normu," stāstīja Heinsberga.
"Tīri statistiski mēs nezinām, bet varam nojaust, ka pagaidām lielākā daļa pasažieru šo savu pienākumu neveic tik apzinīgi, vienlaikus gribam atgādināt, ka ne visos reģionālajos autobusos varētu būt drošības jostas, bet, ja tās ir, tad aicinām tās lietot visa brauciena laikā," sacīja Heinsberga.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu visos autobusos un mikroautobusos, kuri ražoti kopš 2006. gada, sēdvietām ir jābūt aprīkotām ar drošības jostām. Taču, ja transports ir vecāks, tas nav obligāti.
Tiesa, Heinsberga uzsvēra, ka arvien vairāk tiek mudināts, lai arī visi Latvijas reģionālo maršrutu autobusi būtu aprīkoti ar drošības jostām.
Pirms četriem gadiem aptaujā par drošības jostu lietošanu autobusā noskaidrojās, ka Latvijā un Lietuvā aptuveni puse cilvēku ir gatavi autobusos piesprādzēties, bet Igaunijā par drošību domā vairāk – tur piesprādzēties gatavi 91% pasažieru.
Drošības jostas glābj dzīvības, samazina negadījumos gūto traumu smagumu, uzsvēra Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš.
"Ļoti liela daļa cietušo vai bojāgājušo ir no tā, ka viņi vienkārši, ripojot autobusam, izkrīt par šiem izsistiem logiem ārā. Un autobuss uzkrīt virsū, uzripo virsū un vienkārši tādā veidā iet bojā cilvēki. Un tos varētu glābt, ja būtu šīs te sprādzēšanās iespējas. Vai vismaz viņas tiktu izmantotas," norādīja ārsts.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistika parāda, ka, neskaitot svētdien notikušo avāriju, tikai šogad vien autobusu avārijās cietuši 23 pasažieri. Daži no viņiem smagi. Latvijā katru gadu notiek vairākas avārijas, kurās autobusu pasažieri gūst dažāda smaguma traumas. Un tomēr lielākā daļa joprojām starppilsētu autobusos nesprādzējas.
Autobusa šoferis Jānis novērojis, ka pēc atgādinājuma pasažieri lielākoties piesprādzējas, taču ir jāatgādina. Šoferi arī stāstīja, ka to, vai visi pasažieri piesprādzējušies, viņi neredz, "nav tādu aprīkotu autobusu, lai redzētu, vai piesprādzējas, vai kā".
