Kozlovskis norādīja, ka kopumā visā valstī VP neaizpildīts ir 21% darbavietu, un vismazākais vakanto vietu skaits ir Latgalē – ap 7%. Tikmēr Rīgā atsevišķās struktūrvienībās trūkst pat 60% darbinieku.
Ministrs uzsvēra, ka atsevišķām struktūrvienībām ir ļoti būtiska loma sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, bet Rīgā ir augsts noziedzības līmenis.
Vienlaikus Kozlovskis apstiprināja, ka darbinieku trūkums vērojams arī Valsts robežsardzē, kur vakanti ir aptuveni 14% darbavietu.
"Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju, Zemessardzi cīnās [ar robežpārkāpējiem] jau ilgu laiku, jāsaprot, ka cilvēki strādā bez atvaļinājumiem, veidojas arī zināms nogurums, ne tikai fizisks, bet arī psiholoģisks," sacīja ministrs.
Darbinieku kapacitāti cenšas pastiprināt, tomēr nav prognozējams, ka tuvākajā laikā migrantu plūsma uz Latvijas–Baltkrievijas robežas varētu samazināties.
"Pagājušajās dienās bija zināms kritums, bet iepriekšējā diennaktī atkal ir 122 personas atturētas," stāstīja ministrs. Saeima ceturtdien, 12. oktobrī, apstiprināja grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, paredzot, ka darbiniekiem, kuri apsargā valsts robežu pastiprinātā režīmā, varēs noteikt lielāku virsstundu darba laiku, nekā to līdz šim paredzēja likums.
Kozlovskis pauda, ka tuvākajos 10 gados ir jārēķinās ar investīcijām valsts iekšējā drošībā un tuvākajos trīs gados vajadzētu izlīdzināt starpību starp finansējumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un iekšējās drošības sektoru. Jau nākamgad atalgojuma palielināšanai plānots saņemt papildu 27 miljonus eiro, kas dienestos vidēji ļautu palielināt atalgojumu par 10%, tomēr starp NBS un iekšlietu dienestiem joprojām saglabājas liela starpība sociālo garantiju ziņā, sacīja ministrs.
Trīs gados šī sociālā nodrošinājuma izlīdzināšanai būtu nepieciešami 200 miljoni eiro, prognozēja ministrs.
