Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Pazudušie vīri

Aizliegtais paņēmiens. Lasītprasmes eksāmens

Bērnu lasītprasme Latvijā – sliktākā 20 gados. Vai valstij ir uzlabošanas plāns?

Kopš 2012. gada skolēnu lasītprasme Latvijā pasliktinās, un 2022. gadā sasniegts tās zemākais punkts pēdējo 20 gadu laikā, liecina pērn decembrī publicētie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA" rezultāti. Kā ģimenēs un skolās aizraut jauno paaudzi lasīt vairāk, un kāds plāns ir valsts pārvaldei? Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" sarīkoja lasīšanas kompetences eksāmenu Ikšķiles vidusskolas 9. klases skolēniem.

Lasītprasmes līmenis zemākais pēdējo 20 gadu laikā

Dokumenti

Pētījuma "PISA 2022" rezultāti

Lejuplādēt

4.22 MB

Starptautiskais pētījums "PISA" ir šobrīd vienīgais pasaulē, kas pēc vienādiem kritērijiem cenšas izmērīt valstu sasniegto izglītībā. Mērījums ierasti notiek reizi trīs gados 15 gadus vecu skolēnu vidū trīs disciplīnās – matemātikā, lasīšanā un dabaszinībās. Šobrīd pētījums aptver aptuveni 80 valstis.          

Lai gan starp tādām valstīm kā Meksika, Brazīlija un Filipīnas ikreiz Latvija ir augšgalā, attīstītāko valstu vidū Latvija ir viduvējība.

Ja ar matemātiku un dabaszinātnēm skolēniem Latvijā "iet kā pa kalniem", tad lasītprasme kopš 2012. gada virzās tikai uz leju, 2022. gadā sasniedzot zemāko punktu pēdējo 20 gadu laikā.

Dokumenti

Latvijas skolēnu rezultāti "PISA" pētījumā

Lejuplādēt

838.95 KB

Attīstītāko OECD valstu vidū Latvijas bērnu lasītprasme ar 475 punktiem ierindojas dalītā 16. līdz 28. vietā. Lietuvā šis radītājs ir vēl mazliet zemāks – 472 punkti, bet, piemēram, Igaunija ar 511 ierindojas pirmajā pieciniekā līdzās Singapūrai, Japānai, Dienvidkorejai un Kanādai.             

"PISA" pētījumā lasītprasmes pārbaude tiek definēta un sadalīta piecos līmeņos, no kuriem piektais ir visaugstākais. Piektais līmenis paredz:

"Šie skolēni saprot garus tekstus, darbojas ar abstraktiem jēdzieniem, spēj atšķirt faktus no viedokļiem, pamatojoties uz netiešām norādēm, kas saistītas ar informācijas saturu vai avotu."

Piekto līmeni spējuši sasniegt tikai 4% no Latvijas devītklasniekiem. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā vidēji pārējās OECD valstīs.

Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta direktore, "PISA" pētījuma vadītāja Latvijā Rita Kiseļeva atzina, ka dati ir satraucoši: "Kā parādīja pēdējie rezultāti, mums ir gandrīz ceturtā daļa skolēnu, kas nevar tikt galā ar visvienkāršākajiem lasīšanas uzdevumiem un nesasniedz otro līmeni, kas tiek uzskatīts par pamatlīmeni, lai cilvēks varētu normāli tālāk mācīties, strādāt, vārdsakot, normāli kaut kādu savu karjeru veidot tālākajā dzīvē."

Ar lasīšanu grūti klājas ne tikai pamatskolēniem, bet arī sākumskolēniem. Eiropas Savienības starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā "PIRLS" 2021. gadā secināts, ka 6% Latvijas 4. klašu skolēnu nesasniedza pētījumā definēto zemāko lasītprasmes līmeni.

"Tik liels šādu skolēnu īpatsvars 4.–5. klasē Latvijā līdz šim nav ticis konstatēts," toreiz secināts pētījumā. "Tas nozīmē potenciālu nesekmību gandrīz visos mācību priekšmetos, sākot no 5. klases. Tas būtu uzlūkojams kā drauds visas izglītības sistēmas sniegumam (piemēram, pamata un vidējo izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars) un tālākajai Latvijas attīstībai visās jomās."

Grāmatas – trenažieru zāle smadzenēm

Ir valstis, kas jau pētījumu līmenī ir pasekojušas un pierādījušas, ka skolēni ar labākiem rādītājiem "PISA" mērījumos tālāk tiek pie labākas izglītības un ir labāki darba tirgū. Piemēram, Šveicē secināts, ka augstskolu pabeidz tikai 1% studentu no tiem, kas atradās lasīšanas sekmju zemākajā ceturksnī, salīdzinot ar 39% studentu augšējā ceturksnī.

Savukārt Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, žurnālists un daudzu grāmatu, tajā skaitā arī bērnu un pusaudžu grāmatu autors, rakstnieks Arno Jundze iezīmēja vēl drūmākas cēloņsakarības:

"Grāmatas ir kā tāda ļoti moderna trenažieru zāle mūsu smadzenēm un, ja mēs gribam būt normāli, mēs ejam un trenējam sevi. Bet ļoti daudzi uzskata, ka to nevajag darīt, un tās sekas ir aizvien briesmīgākas. Jo nelasošs cilvēks ir cilvēks ar neattīstītām un netrenētām smadzenēm, un 21. gadsimtā viņš nevar konkurēt vairs nekur ar savām netrenētajām smadzenēm. (..) Un par to ir ļoti jādomā, ja mēs negribam pēc 20 gadiem vienkārši secināt, ka Latvijas nav. (..)

Ārzemju investori mums nupat teica ļoti skarbi. Viens no iemesliem, kāpēc investīciju Latvijā nebūs, ir ārkārtīgi nekvalificēts darbaspēks. Faktiski viņi pateica, ka mēs esam muļķi un ar tādiem nevar strādāt."

Pēc Jundzes novērojumiem, pašreizējā aina neesot iepriecinoša, jo nelasa ne jaunieši, ne pieaugušie. Viņš pastāstīja, ka braucieni uz bibliotēkām, lai tiktos ar mazajiem lasītājiem, nereti beidzas ar vilšanos, jo ir redzams, ka bērni nelasa grāmatas.

Tikmēr Kiseļeva pauda, ka nav pat obligāti jālasa grāmatas – lasītprasmi bērns var uzlabot arī, lasot citus tekstus, piemēram, ziņas telefonā.

"Aizliegtā paņēmiena" operācija "Lasītprasmes eksāmens"

"Aizliegtais paņēmiens" devās uz Ikšķiles vidusskolu, kur 22 devītklasniekiem piedāvāja izpildīt sava veida "mazo "PISA" testu" ar piecu dažādu līmeņu uzdevumiem. Jauniešiem dota arī kāda neparasta izvēle – pildīt uzdevumus latviski vai angliski. Angliski eksāmenu izvēlējās pildīt viens skolēns.

Uzdevumu izpildei skolēniem bija dota stunda.

Video: Kādi bija eksāmena uzdevumi?

Ikšķiles vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā, latviešu valodas un teātra mākslas skolotāja Ineta Nekraša sprieda, ka jauniešiem svarīgi ir ne tikai lasīt, bet spēt izlasīto arī saprast, spēt koncentrēties saturam un iedziļināties tajā. Viena no skolotājas pieejām, kā izglītot jauniešus, ir lasīšanas semināri.

"Tā ir mācību metode, bet 9. klasē tas ir tāds nu jau piespiedu brīvprātīgais variants. (..) Ar šiem jauniešiem es pirmo gadu strādāju – ar konkrēto klasi tikai no janvāra. Un tad es viņiem piedāvāju variantu, ka mums ir mēnesī viens lasīšanas seminārs, uz kuru tev ir brīvi izvēlēta izraudzīta grāmata."

Skolēnam par grāmatu nelielā grupā ir jāpastāsta klasesbiedriem. Kā atzina skolotāja, viens no pirmajiem jautājumiem, ko parasti pirms semināra uzdod skolēni – vai viņi drīkst lasīt angļu vai citā valodā. Viņa atļāvusi. "Un es redzu to pozitīvo pienesumu, ka viņiem mirdz acis," stāstīja Nekraša.

Pārsvarā jaunieši lasot angliski, un to varot just, pēc tam pārspriežot lasīto.

"Viņi tā arī nosauc man kaut kādus vārdus – angliski es zinu, ka tas ir tā. Bet kā to pateikt latviski? Un tad tas ir tik dīvaini, jā. Es pat nezinu, cik labi, cik slikti, – tā vienkārši ir šobrīd," atzina skolotāja.

Ko lasa devītklasnieki?

Bet ko jaunieši lasa? Kā "Aizliegtajam paņēmienam" atzina skolēni, grāmatas lasa reti. Kāds atzina, ka vēlme lasīt noplakusi līdz ar pieaugšanu, kāds labāk nodarbojas ar citām brīvā laika aktivitātēm – sportu, datorspēlēm, zīmēšanu.

Grāmatas skolēni nereti lasa tikai tāpēc, ka skolotāji liek. Arī eksāmenā grūtāk gājis ar garākiem tekstiem, kuros jāiedziļinās.

Tiesa, Ikšķiles vidusskolā ir arī devītklasnieki, kuri lasa labprāt. Viena no viņām arī Odrija, kura atzīst, ka lasīšana ir izplatīta nodarbe viņas ģimenē. Odrija lasot katru dienu, bet pārsvarā gan angliski. Turklāt lasīšanā viņa ievilinājusi arī draudzenes. Visām pēc tam esot arī interesantas sarunas, apspriežot grāmatas tēlus un sižetu.

Video: Ko lasa devītklasnieki?

Eksperimenta rezultāti

Izvērtējot devītklasnieku kopējos rezultātus lasītprasmes eksāmenā, jāsecina, ka ar pirmajiem trim uzdevumiem skolēni tika galā labi.

Eksāmena rezultāti
Eksāmena rezultāti

1. līmenis – pareizo atbilžu īpatsvars 87%.

2. līmenis – pareizo atbilžu īpatsvars arī 87%.

3. līmenis – pareizo atbilžu īpatsvars 70%.

4. līmenis – pareizo atbilžu īpatsvars 55%.

5. līmenis – pareizo atbilžu īpatsvars 30%.

Skolotāja Inese Nekraše par skolēnu rezultātiem bija patīkami pārsteigta: "Man vairāk ir prieks par šiem 30% piektā līmeņa jautājumos. Man liekas, tas ir tiešām labs rādītājs, jo ne katrs, ja ir izvēle, izvēlas vispār to grūtāko. Tam bieži vien nepietiek laika un tā tālāk. Viņi arī daži šobrīd teica, ka pietrūcis uzdevumu risināšanai laika."

Arī Kiseļeva vērtēja, ka eksperiments ir izdevies, un tas arī skaidri atainojot to, ar ko bērniem ir problēmas, – vietās, kur jauniešiem bija pašiem jāizskaidro sava doma, daļa atbildes neiesniedza. Grūtāk klājies ar informācijas iegūšanu no vairākiem tekstiem, arī ar tabulu nolasīšanu.

Križevicu ģimenē bērni lasa no mazotnes

"Aizliegtajam paņēmienam" ar savu pieredzi bērnu lasītpriekā padalījās Križevicu ģimene. Jaunākajai ģimenes atvasei Alfrēdam ir trīs gadi. Viņa brālim Žanim ir septiņi gadi, bet vecākajai māsai Helmai – 15 gadi. Viņu tētis Mārtiņš strādā par rasētāju, bet mamma Līga ir floriste un dekoratore.

Bērni ģimenē grāmatas ir ļoti iecienījuši. Tās viņi lasa gan paši, gan arī kopā ar vecākiem.

Križevicu ģimene
Križevicu ģimene

Helmai patīk detektīvromāni, spoku stāstiņi un grāmatas, pēc kuru izlasīšanas ir vēl ilgi, par ko prātot.

"Jā, man patīk grāmatas ar daudz tādiem citātiem, kas pēc tam jāšķetina pašam un par ko tu vēl nedēļām vari domāt, kas tur īsti notika. (..) Delfīnes De Vigānas grāmata "Lojalitātes" ir viens no piemēriem. Ļoti skarba grāmata. (..) Man ļoti iepatikās, kā Delfīne De Vigāna raksta, tāpēc šobrīd es esmu paņēmusi vēl vienu viņas grāmatu," pastāstīja jauniete.

Tētis Mārtiņš atklāja, ka bērnus pie lasīšanas pieradināt var vecāki, lasot viņiem priekšā. Kaut vai 15, 20 minūtes ik vakaru.

Arī Helma atminējās, kā ar omi kopā lasījušas grāmatas: "Viņa izlasīja stāstiņu, un tas bija ļoti interesants, kāda nodaļa grāmatā. Un es jau nevarēju sagaidīt nākamo iešanu gulēt, reizi, kad man atkal lasīs.

Viņa man teica: tu tikai nemēģini pati izlasīt tālāk, mēs pēc tam! Tu nemēģini pat nemaz atvērt to grāmatu! Tiklīdz viņa izgāja ārā, tā es speciāli lasīju tālāk. Un tā es kaut kā ar to omes viltību sāku pati lasīt grāmatas."

Tagad meitene lasot priekšā arī brāļiem.

"Tā priekšā lasīšana jau iedod domāšanu bērnam, iedod valodas bagātību, pirms tu esi sācis lasīt. Jau vari izteikties citādākiem vārdiem, kaut kādu pasauli iedod. Nu tas tā baigi mākslinieciski varbūt teikts ir, var jau skatīties multenes un filmas, un arī nav nekas slikts. Tāpat skatāmies mājās gan multenes, ejam uz kino un teātriem," sprieda Mārtiņš.

Septiņgadīgais Žanis bibliotēkā jau pats izvēloties, ko grib lasīt. Vēl viņam ļoti patīkot pētīt kartes internetā. Tā viņš iemācoties arī rakstīt.

Tētis Mārtiņš atzina, ka bērnudārzā un skolā pedagogiem bērns nav jāiemāca lasīt, – tas ir jādara vecākiem mājās: "Viņš nevar iet uz skolu kā balta lapa un tagad teikt: hei, skolotāj, iemāci mani lasīt, ieinteresē par grāmatām."

Ģimenei šajā ziņā milzīga loma, un jo agrāk sāk lasīt, jo labāk, uzsvēra psiholoģe Aelita Vagale.

"Trīs četru gadu vecums ir ļoti nozīmīgs daudzām prasmēm, valodas prasmēm, arī svešvalodas apgūšanai. Tas ir sensitīvais periods, kur, ja bērns kaut ko mācās, arī kādu svešvalodu vai savā valodā burtus vai lasīt, tad pēc tam viņš kādu laiciņu var to nedarīt, bet, atsaucot atmiņā, piemēram, 8, 7, 9 gadu vecumā, viņam tas veiksies vieglāk. Tas ir ļoti pozitīvi jūtīgs periods jaunu prasmju apgūšanai."

Bērni mācās no vides, kurā atrodas. Novēro un atdarina, skaidroja psiholoģe.

Lai arī Helma vēl mācās 8. klasē, "Aizliegtais paņēmiens" piedāvāja arī viņai izpildīt Ikšķiles vidusskolas devītklasniekiem sagatavoto eksāmenu.

Helmas rezultāti – no 30 jautājumiem pieļautas vien trīs kļūdas. Un tās pašas – pašā sarežģītākajā – piektajā līmenī.

Mārupes pamatskolā bērniem rīko klusās lasīšanas stundas

Mārupes pamatskolas 4. klase. Klusums. Bērni nevis kliedz, spiedz un sēž telefonos, bet lasa grāmatas. Skats it kā no arhīva, bet nē, tā ir klusās lasīšanas stunda, un sākumskolas klasēs tādas te notiek gandrīz katru dienu.

Katram skolēnam līdzi sava grāmata, kuru lasīt izvēlējies viņš pats. Kad palasīts, padalās, ko ir izlasījis.

Video: Ko lasa sākumskolēni? 

Klusās lasīšanu stundu pirms aptuveni 10 gadiem skolā sākusi praktizēt skolotāja Inese, kura šogad no Nacionālās bibliotēkas saņēmusi atzinību, iegūstot lasīšanas vēstneses titulu.

"Pats svarīgākais, kāpēc es sāku veicināt lasīšanu skolā, jo vecāki vienkārši lūdzās kaut ko darīt, jo bērni mājās nevēlas lasīt," atklāja skolotāja Inese. "Tu viņam vari naudu piedāvāt, vēl kaut ko piedāvāt. Nē, viņš nelasīs, iespītējas, un tas ir viss. Bet lasīšanas prasme ir ļoti svarīga tāpēc, ka viņam ir jāizlasa uzdevuma noteikumi. Viņam ir jāsaprot, kas viņam ir jādara. Viņš var arī, pieņemsim, prast tekoši lasīt, bet, ja viņš nesaprot uzdevuma noteikumus vai to, par ko ir stāstīts, viņam ir mācīšanās problēmas. Tas nozīmē, ka viņš nesaprot uzdevumus, viņam nebūs labu atzīmju, laba vērtējuma nebūs. Un tāpēc šeit lasām."

Skolā ir vēl viena lasīšanas aktivitāte – piedalīšanās Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētajā ikgadējā akcijā Bērnu un vecāku žūrija. Bibliotēka ik gadu izvēlas grāmatas, ko bērni un jaunieši varētu lasīt, tad tās nosūta uz skolu bibliotēkām. Tad bērni tās lasa un novērtē.

Aktīvi akcijā piedalās skolas bibliotekāre Laura Kaļinka. Pēc tam, kad bērni grāmatu izlasījuši, viņi dodas uz bibliotēku, kur pārrunā lasīto un arī dažādos veidos izspēlē grāmatas sižetu.

"Lielākie bērni 3. un 4. klasē mums lasa paši. Bet 1. un 2. klasei es eju reizi nedēļā pie konkrētās klases, stāvu klases priekšā un veselu stundu viņiem šīs Bērnu žūrijas grāmatas lasu priekšā. Un tad, kad šī grāmata ir izlasīta, dažreiz vienā stundā, dažreiz pa divām stundām, tad arī pēc tam caur šo metodisko materiālu vēlreiz atkārtojam, ko lasījām, kas tur bija."

Bibliotekāre Laura novērojusi, ka interese bērniem vairāk rodas tieši par jaunajām grāmatām.     

"Jo tās grāmatas arī ir mūsdienīgas, mūsdienīgs teksts, mūsdienīgas situācijas, ko tie bērni saprot. Ja es viņam iedošu to pašu "Balto grāmatu" vai "Pastariņa dienasgrāmatu" – brīnišķīgas grāmatas.

Bet tas bērns neizprot to laikmetu un to vidi, jo viņš to nav piedzīvojis, kā tas ir – agri celties, iet ganos, kaut ko darīt. Viņam tā ir pilnīgi sveša lieta," vērtēja Laura.

Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūra centra vadītāja Silvija Tretjakova piekrita, ka nevajadzētu censties sākt jauno paaudzi aizraut ar klasiku.

Arī jau iepriekš pieminētajā "PIRLS" pētījumā konstatēts, ka 37% 4. klases skolēnu radusies negatīva attieksme pret lasīšanu, jo lasāmviela viņam uzspiesta.

Tretjakova aicināja vecākus uz grāmatnīcu doties kopā ar bērnu un ļaut viņam izvēlēties lasāmvielu pašam.

"Ja viņš būs ar savu atbildību to grāmatu izvēlējies, viņš arī viņu vēlēsies lasīt un iepazīt," sacīja Tretjakova, aicinot par to padomāt arī skolotājus, jo mūsdienās ir ļoti daudz jaunu grāmatu, kurās jaunā kontekstā un mūsdienīgā manierē tiek apspriests tas pats, kas klasiķu darbos.

Kāds ir valsts plāns?

Akcijā Bērnu un vecāku žūrija, kas Latvijā tiek rīkota jau vairākus gadus, šogad piedalās jau aptuveni 20 000 interesentu. Vēl Nacionālā bibliotēka kopā ar Kultūras un Izglītības ministrijām šogad sākusi kampaņu "Restarts lasīšanai", lai sabiedrība kļūtu par aktīvākiem lasītājiem.

Viens no kampaņas pasākumiem – "Izdziedi grāmatu", uz ko aicina dziedātāja Agnese Rakovska. Lai piedalītos akcijā, ir jānofilmē video, mēģinot izdziedāt kādu grāmatas fragmentu. Video jāpublicē sociālajos medijos "Instagram" vai "TikTok" un jāpievieno tēmturis #IzdziediGrāmatu.

Bet kā lasīt motivēt ne tikai čaklākos, bet arī tos, kas šobrīd lasītprasmē uzrāda sliktākos rezultātus? Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norādīja, ka plāns ir, un tā detaļas šobrīd vēl topot.     

"Profesionālā atbalsta sistēma ir. Kā lai to vienkārši izskaidro – respektīvi, mēs būvējam sistēmu, kurā būs pārraudzīts, kā notiek atbalsta sniegšana skolotājiem viņu darbā.

Tā būs valsts sistēma, kur katrā priekšmetā vai jomā būs atbildīgais metodiķis. Un būs pašvaldībās atbildīgais metodiķis. Lai viņi tālāk strādā ar skolotājiem," skaidroja IZM Izglītības departamenta direktora vietnieks Edgars Plētiens.

Tātad valsts mērogā noteiks, piemēram, metodiķi fizikā, kurš strādās ministrijā. Paralēli tam metodiķi fizikā būs arī katrā pašvaldībā, un fizikas skolotāji skolās. Ja skolotājiem vajadzēs atbalstu vai padomu, viņš dosies pie pašvaldības metodiķa, kurš savukārt varēs prasīt padomu valsts metodiķim.

"Ja es, piemēram, esmu metodiķis vēsturē vai sociālā pilsoniskā jomā, tad es tiekos ar saviem vēstures, sociālo zinātņu un sociālo zinību skolotājiem, kuru, pieņemsim, novadā ir kaut kādi 40–50. Un es ar viņiem veselu dienu strādāju pie tā. Nu, piemēram, ja mums ir pašlaik prioritāte lasītprasme, tad mēs skatīsimies, kā mēs [to ieviešam] sociālajās zinībās un vēsturē, kas ir tās metodes, stratēģijas, kādā veidā mēs pie tā nonākam," skaidroja Plētiens.

Vairākos gados šajā plānā paredzēts ieguldīt aptuveni 40 miljonus eiro.

Tiesa, līdz tā ieviešanai vēl jāgaida. Šobrīd valdībā esot noteikumu saskaņošanas fāze, tad vēl jāuzraksta projekts. Plētiens norādīja, ka projektu vajadzētu sākt īstenot jau nākajamā mācību gadā, tomēr solīt to vēl nevar, jo ir daudz darāmā. Turklāt arī skolām pašām esot jāizrāda iniciatīva. Kā labus piemērus Plētiens minēja skolas, kurās ir atsevišķas stundas lasīšanai un organizētas dažādas lasīšanas sacensības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti