Visās Liepājas skolās, izņemot vienu, kā otrā valoda šobrīd tiek piedāvāta krievu vai vācu. Liepājas Piemares pamatskola vienīgā nemāca vācu valodu kā otro svešvalodu. Tā vietā jau gadu tiek pasniegta spāņu valoda.
"Varbūt pēc kāda laika, ja būs arī pieprasījums pēc vācu valodas, tad piedāvāsim arī kā trešo. Šobrīd mēs neredzam tādu nepieciešamību, jo no vecākiem arī pagaidām pieprasījuma nav," atzina pamatskolas direktore Gaļina Skorobogatova.
Vācu valoda kļuvusi pieprasītāka līdz ar Izglītības ministrijas plāniem pēc diviem gadiem visās izglītības iestādēs mācīt kādu no Eiropas Savienības valodām.
"Interese pieaug līdz ar reformu, un šobrīd cilvēki saka, ka vēlas apgūt vācu valodu. 70% skolu norādījušas, ka vēlas to mācīt. Mēs šobrīd diskutējam ar Gētes institūtu un Izglītības un zinātnes ministriju, lai sagatavotu vācu valodas skolotāju mācību programmu," pastāstīja Vācijas vēstniecības Latvijā pārstāvis Kristofers Gronavs.
Tieši skolotāju trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik ilgi un sarežģīti norit krievu valodas izņemšana no mācību programmām.
Liepājā šobrīd ir 14 skolas, un lielākajā daļā no tām kā otrās valodas iespēja ir pārsvarā krievu vai vācu. Lai mudinātu mācīties vācu valodu, šīs valsts vēstniecība rīko dažādus pasākumus, arī Liepājā, rīkojot diskusiju arī ar studentiem.
"Pieaug tieši Eiropas valodu loma. Tā ir vācu, franču, spāņu valoda un, protams, arī citas valodas, bet šeit Vācijas kultūrvēsturiskajiem sakariem, tirdzniecības sakariem, uzņēmumu ekonomiskajiem sakariem ir milzīga loma," norādīja "RTU Liepāja" Eiropas valodu un kultūras studiju docente Agnese Dubova.
No 2026./2027. mācību gada Latvijā krievu valodas kā otrās valodas izvēles vairs nebūs. Vairums skolu šo valodu plāno aizstāt ar vācu valodu, šādu atbildi Izglītības un zinātnes ministrijas aptaujā sniegusi 401 izglītības iestāde. 91 skola plāno nodrošināt franču valodas apguvi, bet 79 – spāņu valodu.
