Mēnesī vidēji 910 apmeklētāji
Alūksnes Sabiedrības centra divstāvu ēka atrodas pašā pilsētas centrā un todien, kad Latvijas Radio tajā iegriezās, centra saimniece, biedrības "Alūksnes NVO atbalsta centrs" valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece vispirms aicināja doties uz otro stāvu, lai apskatītu telpas, kuras iedzīvotāji var izmantot dažādām aktivitātēm.
"Šeit ir četras telpas, cilvēki, vai kaut kāda neformāla grupa, vai organizācija paņem atslēgas un tad nāk, darbojas, dienā var organizēt kādas sapulces, pēcpusdienās tikšanās vai vingrošanu, dievkalpojumi un lūgšanas arī šeit notiek," stāstīja Zvejniece.
"Mums ir vidēji mēnesī 910 apmeklējumi, tātad tas ir vajadzīgs!
Apmēram 40 līdz 50 dažādas organizācijas šeit nāk. Pašvaldībai bija vairākus gadus tukša šī ēka, un tad mēs remontējām šīs telpas, iekārtojām, un aizvien vairāk un vairāk šeit sāka ļaudis pulcēties," klāstīja Zvejniece.
Centrā mājvietu rada pensionāru biedrība
Tobrīd vienā no centra telpām rudens ražas svētkiem pulcējušās pilsētas pensionāru biedrības "Sudrabs" sievas. Uz galda dažādas burciņas ar šī rudens konservējumiem, ievārījumiem, kā stāstīja biedrības "Sudrabs" valdes priekšsēdētāja Gita Tortuze, šī, kā viņas pašas sauc, burciņu balle jau ir kļuvusi par ik rudens tradīciju.
"Nu balle, tas ir tikai tāds vārds, nu kā lai citādi nosauc! Nu šogad, piemēram, ir nosaukums "Rudens garša", katru gadu kaut ko pamainām," stāstīja Tortuze.
Pensionāru biedrība "Sudrabs" ir viena no daudzajām biedrībām, nodibinājumiem, organizācijām, kuras izmanto Sabiedrības centra sniegtās iespējas, vairākus gadus pensionāru biedrībai arī tādas īstas, savas mājvietas nebija.
"Mēs bijām zem bankas pagrabiņā savā laikā, pagrabiņš pārplūda, mums nebija, kur palikt, tad bijām tur augšas stāvā vienā mazā istabiņā, nu tagad būs divi gadi, kad mums šeit iedeva telpas. Pirmdienās nāk rokdarbnieki, jūs varēsiet tur paskatīties mūsu rokdarbus, ko mēs ražojam, otrdienās nāk ansamblis uz dziedāšanu, trešdien nāk visi biedrības biedri, mums ir kādi 65 biedri," stāstīja Gita Tortuze.
Pašvaldība – kaimiņos
Viņa arī piebilda, ka tagad vēl viens plus ir tas, ka tepat pāri ielai, pretim sabiedrības centram, ir novada pašvaldība.
"Mums nāk no mūsu pašvaldības, priekšsēdētājs nāk, vai vietnieki, izpilddirektors, iestāžu vadītāji, vienkārši pastāsta par savu darbu un mēs uzdodam jautājumus, tas nozīmē, ka informāciju saņemam no pirmā avota, tas nav tā, ka viena tante teica, bet nāk no valdības un iestādēm un stāsta aci pret aci. Un mēs varam uzdot visādus jautājums, jo mūs jau neviens no darba nevar atlaist!" stāstīja Tortuze.
To, ka Sabiedrības centrs atrodas tuvu pašvaldībai, tikai pāri ielai, uzsvēra arī Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.
"Biedrības, nevalstiskās organizācijas zina, kas notiek novada pašvaldības galvenajā ēkā un visas lietas, ko mēs risinām, mēs atrisinām ātrāk tieši šī tuvuma dēļ. Vislabākais veids, kā satikties, tomēr ir satikties cilvēkam ar cilvēku, runājoties, skatoties acīs," atzina pašvaldības izpilddirektors.
Centrs arī koordinē labdarības akcijas un uzņem Ukrainas bēgļus
Centrā ir mājvieta arī "Alūksnes un Apes novada fondam", kuru arī vada Dzintra Zvejniece.
"Mūsu fonds ir kopienas fonds, mēs piesaistām līdzekļus ģimenēm, sirmgalvjiem, jaunajiem talantiem, projektu konkursiem, Dzīvnieku mājai, daudziem citiem projektiem, mēs nepārtraukti reaģējam uz sabiedrības vajadzībām. Cik cilvēki saziedo, tik mēs varam atdot. Protams, no pagājušā gada, mēs sākām 28.februārī, neapšaubāmi tā ir labdarības akcija – atbalsts Ukrainai," stāstīja Zvejniece.
Kopš kara sākuma Sabiedrības centrs kļuva par vietu, kur koordinēja dažādu labdarības akciju norisi, kur uzņēma Ukrainas bēgļus, kur tika un tiek vākti ziedojumi.
"Apģērbus cilvēki nes, man ir tāda sajūta, ka mūsu cilvēki ir iznesuši ārā visu, visus traukus, kas šobrīd nav vajadzīgi, visu apģērbu, visus apavus, mēs likām sociālajos tīklos, kad vajadzēja dzīvokli, mēbeles, vai vajadzēja veļasmašīnu, mums bija tā, ka
ieliek feisbukā, tad tā veļas mašīna uzrodas, man liekas, ka mums ir kā tāda brīnumnūjiņa, tāda sajūta," atzina Zvejniece.
Sabiedrības centrs tagad ir arī vieta, kur iegriežas Alūksnes novadā dzīvojošie ukraiņi, gan, lai darbotos, kā brīvprātīgie, gan lai vienkārši ienāktu parunāties, tobrīd te iegriezies Jurijs Bļinda.
"Saprotiet, mums jau ir arī smaga dvēseles trauma, tāpēc, kad eju te garām, paskatos logā un ja kāds ir, ienāku, parunāties," stāstīja Bļinda.
Būt līdzatbildīgiem vietējās kopienas saliedēšanā
Bet, protams, vispirms jau Sabiedrības centrs, kā uzsvēra Ingus Berkulis, ir vieta, kur satikties pašiem alūksniešiem un līdz ar to arī būt līdzdalīgiem vietējās kopienas saliedēšanā un savas dzīves vides veidošanā.
"Tas iedzīvotāju skaita samazinājums, mazie pagasti, mazākie centri, tur tieši ir svarīgi, ka tie cilvēki, kas ir palikuši uz vietas, ka viņi veido šīs kopienas, šīs nevalstiskās organizācijas, viņi nāk kopā, tādā veidā mēs varam arī lietderīgi un mērķtiecīgi plānot to, kas tiešām iedzīvotājiem uz vietas ir nepieciešams," stāstīja Berkulis.
Jautājumam, kas tad ir pamatā tam, ka cilvēki šeit nāk, tiekas, vēlas iesaistīties sabiedriskās dzīves norisēs, Dzintrai Zvejniecei ir sava atbilde.
"Viņam vajag vietu, kur iet, otrs ir, ka kādam tajā vietā viņš ir jāsagaida un kādam tajā vietā viņš ir laipni jāsagaida, tas ir vienīgais, ko es varu teikt… Un jārunājas ar cilvēkiem, jāuzklausa, jāaicina, ir tik ļoti vienkārši, ja ar cilvēkiem runā," rezumēja Zvejniece.
