Zemgales plānošanas reģions ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu organizē konkursu. Tā mērķis ir noteikt uzvarējušo pašvaldību, kura saņems līdzfinansējumu. Tas savukārt paredzēts no 2024. līdz 2026. gadam uzņēmumiem, kas rada jaunas darbavietas, vai reemigrantam, kurš ir darba ņēmējs vai uzņēmējs. Summas vienai pašvaldībai varētu būt no 3000 līdz 240 000 eiro.
"Tie pamatkritēriji ir, lai pašvaldībā ir kāds speciālists vai struktūra [kas strādā ar reemigrācijas jautājumiem]. Tā ir obligātā prasība. Tad ir līdzfinansējuma apmērs, kas būs viens no būtiskajiem faktoriem, kad tiks izvērtēti šie pieteikumi," pastāstīja Zemgales plānošanas reģiona koordinatore reemigrācijas jautājumos Agnese Bokta.
Piešķirto naudu varēs izmantot, piemēram, pamatlīdzekļu iegādei, kādai jaunai ražošanas līnijai, algām vai sociālajām iemaksām.
"Tieši lai piesaistītu reemigrantus, augsti kvalificētus. Varbūt uzņēmēji nespēj sniegt šādu algas līmeni kā Eiropā, tad ar šādu konkursa palīdzību uzņēmējus var piesaistīt," skaidroja Bokta.
Viens no šādiem reemigranta atgriešanās veiksmes stāstiem ir dobelnieks Kaspars Elarts, kurš 2008. gadā nolēma pamest Latviju. Viņš devās uz Nīderlandi, domājot tur palikt vienu gadu. "Un tā es tur sāku kā parasts aparātstrādnieks pie zāģa. Trijos gados es izaugu par iepirkšanas daļas menedžeri. 2016. gadā es nolēmu atgriezties Latvijā, jo redzēju, ka tajā uzņēmumā nākamais solis, par ko es varēju kļūt, ir tikai uzņēmuma vadītājs," pastāstīja Kaspars.
Nīderlandē iegūtās zināšanas viņš pārnesa uz Latviju un dažu gadu laikā izveidoja kokmateriālu ražotni, nodrošinot darbavietas teju 50 darbiniekiem.
Kā vienu no galvenajām problēmām reemigrācijas jautājumā Kaspars Elarts saskata tieši dzīvesvietu trūkumu, kas jārisina jau pašvaldību un valsts līmenī. "Darbu, es domāju, Dobeles uzņēmēji nodrošinātu daudziem, bet kur viņi paliks, jo lielākā daļa, kuri ir aizbraukuši, ir bez dzīvesvietas," norādīja SIA "Latvia Packing" īpašnieks.
Viņaprāt, tas ir laika jautājums, kad lielākās pilsētās vēl straujāk ieplūdīs darbaspēks no trešajām valstīm. "Aizbraucot uz Rīgu un paliekot ar ģimeni viesnīcā, ja brokastīs es paprasu "Lūdzu, kafiju!" un ar mani sāk runāt angliski, tad te kaut kas nav kārtībā, ja mēs Latvijā nevaram nodrošināt latviešu darbaspēku," pauda Elarts.
Kaspars gan lēš, ka daļu aizbraukušo Latvijā neatgriezīsies nekad, taču var censties, lai valstī dzīvojošie nebrauc prom.
Pērn ar reemigrantu koordinatoru palīdzību Zemgalē atgriezās 97 cilvēki, bet visā Latvijā 600. Bez koordinatoru palīdzības – vēl vairāk.
Pieteikumus reemigrācijas atbalsta konkursam var iesniegt vēl līdz 5.oktobrim.
